Tāpēc svarīgi ir veidot, pilnveidot, attīstīt dzīvesprasmes: patstāvību, atbildību, uzņēmību. Tās kļūst par būtisku šodienas izglītības sastāvdaļu. Dzīvesprasmju bagāža veido attieksmi pret visu, kas ir apkārt: vidi, cilvēkiem, procesiem, notikumiem.
Kā skolotāji var nodrošināt dzīvesprasmju veidošanos skolā? Ja tiek nodrošināta skolotāju un audzēkņu savstarpējā cieņa un izpalīdzība, sadarbības formu apguves iespējas, audzēkņu pašattīstība un pašapliecināšanās mācību nodarbībās un ārpusstundu darbā. Mūsdienās īpaši svarīgi apzināties, ka tieši dzīvesprasmes ir plānojamas, sasniedzamas, vērtējamas izglītojošās darbības rezultātā. Pilnvērtīgi izglītots cilvēks ir prasmīgs un cilvēciski vērtīborientēts. Skolēns jūtas labi tādā skolā, kur viņš tiek uzklausīts, var brīvi paust savu viedokli, kur viņam atļauts kļūdīties. Tieši dzīvesprasmju apgūšana nodrošina pašu skolēnu spēju piedalīties pozitīva psiholoģiskā un emocionālā klimata veidošanā skolā. Process veido noslēgtu loku: dzīvesprasmes - pozitīvs psiholoģiskais klimats skolā - jau pilnveidotas dzīvesprasmes.
Mērķtiecīgs dzīvesprasmju veidošanās process sekmē labvēlīgu gaisotni, kas ir nepieciešams nosacījums skolēnu pašapziņas un pašpaļāvības attīstībai. Cilvēks nekad nevar būt sev svešs. Sevi cienošs skolotājs ciena savu skolnieku, no tā mācās skolnieks. Mācās iepazīt sevi caur attiecībām ģimenē, attiecībām skolā un attīstīt sevi mūža garumā.