ASV, Latvijā un citviet Eiropā paustā apņemšanās ieviest kontroli pār finanšu institūciju spekulācijām un augstākā menedžmenta atalgojumu izskanējusi tik ļoti vienlaikus, ka liek domāt par zināmu iepriekšēju domu apmaiņu. Un tas ir labi. Atceramies kādreizējo sentimentu pirms referenduma par iestāšanos ES, ka viens no ieguvumiem varētu būt starptautisks spiediens, lai pašmāju bāleliņus piespiestu strādāt, nu tas sāk piepildīties. Kamēr Valdis Zatlers Erevānā māžojās ap uzdāvināto Ararat brendija mucu, Valdis Dombrovskis Briselē piedalījās ES dalībvalstu vadītāju samitā. Lai gan premjers pēc tā Latvijas žurnālistiem atreferēja vairākus citus nozīmīgus samita lēmumus, morāli visnozīmīgākais noteikti bija aicināt SVF ieviest nodokli bankām, apdrošinātājiem un akciju tirgiem, lai atgūtu krīzes dēļ iztērēto nodokļu maksātāju naudu un radītu uzkrājumus nākamo iespējamo satricinājumu mīkstināšanai uz to darbību bāzes, kas šādus satricinājumus mēdz radīt, - uz «lielo zēnu» alkatības.
Prieks klausīties, ka, sekojot Apvienotās Karalistes nodomam ar vienreizēju nodokli 50% apmērā aplikt baņķieru prēmijas, kas pārsniedz 19 400 latus (25 tūkstošus mārciņu), lai tādējādi atgūtu kaut daļu finanšu institūciju glābšanai atvēlētās naudas, un līdzīgai Francijas iniciatīvai, to atbalstījis un savu kritiku «tā sauktajai bonusu kultūrai» izteicis arī Eiropas Centrālās bankas direktors Žans Klods Trišē.
Amerikā, Eiropā un arī Latvijā vēl būs savas īpatnās juridiskās, politiskās un psiholoģiskās grūtības ceļā uz samērīgumu no pašreizējā dažu augstāko finanšu menedžeru pārliekās, pārsvarā diemžēl bezatbildīgās un nereti arī amorālās ietekmes visai sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Sākums labs. Lai nu lēmējiem pietiek skaidra prāta un apņēmības!