Šopavasar filozofijas studentu publiskajā vēstulē bija paustas nopietnas aizdomas par plaģiātismu atsevišķu filozofijas profesoru darbos. No ekspertu secinājumiem izriet, ka nav bijis dūmu bez uguns. Proti, R. Kūļa tulkotā Kanta Praktiskā prāta kritika tiešām neesot uzskatāma par oriģinālu tulkojumu, par to profesors izpelnījies Ētikas komisijas nosodījumu.
Ir vai nav filozofijas profesori R. Kūlis, Igors Šuvajevs un Andris Rubenis nodarbojušies ar plaģiātismu, uzdodot par saviem tulkojumus, kurus vēl pagājušā gadsimta 30. gados veica filozofs Atis Rolavs, - tas ir jautājums, kura izskatīšanu iniciēja filozofijas studentu vēstule. A. Rubeņa jautājums nav atbildēts, jo viņš nav LU mācībspēks. Attiecībā uz I. Šuvajevu atbilde ir skaidra - viņa tulkojums nav plaģiāts. Ekspertu komisijas priekšsēdis Andrejs Veisbergs norāda - jūtams, ka Rolava tulkojums viņam priekšā bijis, bet tas nav ņemts par pamatu. Tomēr I. Šuvajevam būtu bijis korekti norādīt A. Rolava tulkojuma ietekmi, kas ir viens no iemesliem, kāpēc viņam izteikts Ētikas komisijas aizrādījums. Sarežģītāk ir ar R. Kūli. Komisija norāda, ka viņš, tulkojot Kanta Praktiskā prāta kritiku, «aizskāris A. Rolava intelektuālo īpašumu», jo tas esot nevis oriģināls tulkojums, bet gan drīzāk A. Rolava tulkojuma redakcija. Tomēr S. Lasmane uzsver, ka «tas nav plaģiāts», kas viņas izpratnē būtu cita radīta tulkojuma pārkopēšana un uzdošana par savu, neizdarot tajā izmaiņas. R. Kūlis Rolava tulkojumu esot būtiski pārstrādājis, tomēr uz A. Rolavu nav atsaucies, un tā esot negodprātīga rīcība.
Par to, ka R. Kūļa tulkojums nav uzskatāms par oriģinālu, pēc ekspertu domām, liecina, piemēram, teikumu struktūra, kas ar retiem izņēmumiem analizētajos R. Kūļa un A. Rolava tulkojumu fragmentos esot identiska, lai gan to neesot tik viegli pārnest no vācu uz latviešu valodu. Eksperti veikuši arī nelielu eksperimentu - kāds iztulkojis fragmentu no Kanta darba oriģināla, un tulkojums salīdzināts ar R. Kūļa un A. Rolava darbiem. Eksperta tulkojumā teikumu struktūra bijusi atšķirīga. R. Kūļa tulkojumā arī atrasti vairāki aizguvumi no A. Rolava tulkojumā lietotās leksikas, kas atbilst laikam, kad dzīvoja A. Rolavs, bet ne laikam, kad Kanta darbu tulkoja R. Kūlis.
R. Kūlis kategoriski noraida izteiktās apsūdzības un neizslēdz iespēju tiesāties. Viņš uzskata, ka Ētikas komisija «tendenciozi izmantojusi ekspertu komisijas atzinumu, nav iedziļinājusies ekspertu kļūdās, nav pārbaudījusi faktus, nav man ļāvusi piedalīties kā apsūdzētajam ekspertu komisijas darbā». «Man nav pamata apšaubīt ekspertu profesionalitāti,» Dienai uzsver LU rektors Mārcis Auziņš un skaidro, ka piesaistītie eksperti bijuši gan filozofijas, gan vācu valodas un tulkošanas, gan autortiesību speciālisti.
Ētikas komisija gan «filozofu lietu» vērtēja plašāk, pārkāpjot plaģiātisma robežu. Tāpēc mācībspēkiem aizrādīts par rosinājumu no LU izslēgt studentu Armandu Leimani, kurš jautājumu pacēla publiskajā telpā, R. Kūlim pausts nosodījums arī par augstprātīgu attieksmi komunikācijā ar studentiem, pats A. Leimanis izpelnījies aizrādījumu, jo nav ievērojis LU paredzēto kārtību, kā jāvirza šādi jautājumi, un nosodījumu par nepārdomātajiem publiskajiem izteikumiem. Pēc S. Lasmanes domām, šis gadījums radījis daudz pārdomu vielas un liecina, ka LU jābūt stingrākai attieksmei pret akadēmisko godīgumu, kā arī jādomā par tādu komunikāciju akadēmiskajā vidē, lai tajā nebūtu varas un augstprātības izpausmju. Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube, kura vadītās fakultātes mācībspēki un students figurē Ētikas komisijas lēmumā, gan komentāros ir skops un tālāko atstāj rektora ziņā.
Rektors, kuram jālemj, vai mācībspēkiem un studentam piemērojamas kādas sankcijas, sola lēmumu nesasteigt, taču ar to arī nevilcināšoties. «Būtu priecīgāks, ja pārkāpumi nebūtu konstatēti, bet tie ir konstatēti,» saka M. Auziņš. Tomēr tas esot labāk, nekā atstāt bez atbildes publiski izskanējušās šaubas par LU mācībspēku godīgumu.