Kaimiņos būvlaukumam
Ilze Bērziņa (vārds mainīts) ar ģimeni pēc bērniņa piedzimšanas vēlējusies pārcelties uz lielāku dzīvokli. Nauda jaunam dzīvoklim viņiem ir - pat līdz 200 tūkstošiem eiro. Apskatījuši teju visus Rīgas un Pierīgas projektus. Bez rezultātiem.
Kāpēc potenciālie pircēji nespēj atrast piemērotu mājokli? Izvēli sašaurina vairāki iemesli. Pirmkārt, daļa projektu ir nepabeigti. Pie pazīstamākajiem piemēriem pieder Panorama Plaza Lielirbes ielā, Ģipša fabrika Ķīpsalā, Aurora Park Residence pie Māras dīķa, Tekstiliana Torņakalnā. Visbiežāk iemesls celtniecības apturēšanai ir bankas atteikums izsniegt tālāku finansējumu. Daļa no projektiem tiek būvēti vairākās kārtās, kas nozīmē, ka daļa jau var būt gatava dzīvošanai, taču jārēķinās, ka nāksies dzīvot blakus uz nezināmu laiku iekonservētam būvlaukumam.
Otrkārt, arī pabeigtie, bet pustukšie projekti var atbaidīt pircējus. Tā tas noticis arī Ilzes gadījumā - daudzstāvu projektos ģimenei piemērotu dzīvokļu netrūkst, taču pagaidām tie visbiežāk ir tikai daļēji apdzīvoti. Ilzi satrauc, ka nedaudzajiem iemītniekiem tas nozīmē daudz lielākus tēriņus par kopīgo telpu apkuri un apsaimniekošanu. Diena jau rakstīja, ka pustukšo projektu iemītniekiem nākas ne vien maksāt par apsaimniekošanu vairāk (vidēji jaunajos projektos par viena kvadrātmetra apsaimniekošanu jāmaksā 50 santīmu, bet pustukšajos projektos - pat divi lati), bet arī samierināties ar neērtībām, piemēram, nestrādājošu liftu. Arco Real Estate dzīvojamā fonda tirdzniecības nodaļas vadītāja Ieva Jansone atzīst, ka pustukši ir lielākā daļa no tiem projektiem, kas nodoti ekspluatācijā kopš 2007.gada.
Pazemina lielie
Trešais iemesls, kas joprojām daudzus attur no mājokļa iegādes, ir to dārdzība. Aplūkojot sludinājumus internetā, redzams, ka populāros jauno mājokļu projektos, piemēram, Ziedoņdārza mājās, Duntes ozolos, Tomsona terasēs un citos, cena par kvadrātmetru ir virs 1000 eiro. Banku un īpašumu pārdevēju dati liecina - pašlaik pircēju atzīta vidējā cena par dzīvokli ar pilnu apdari jaunajā projektā Rīgā ir ap 700 eiro par kvadrātmetru. Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte atzīst - nevienu dzīvokli ar cenu virs 1000 eiro par kvadrātmetru pēdējos mēnešos uzņēmumam vispār nav izdevies pārdot. I.Jansone stāsta, ka ievērojamu cenu pazemināšanu var atļauties tikai lielie attīstītāji, kas māju būvējuši par savu naudu. Taču liela daļa projektu pēdējos gados celti par banku naudu, un bankas iebilst pret lielām atlaidēm, jo tās nozīmē zaudējumus.
Bankas patur
Savukārt tiem pircējiem, kas, cerot uz drīzu cenu pazemināšanu, gaida, kad viņu noskatītā jaunā mājokļu projekta attīstītājs bankrotēs un māju pārņems banka, visticamāk, nāksies vilties. Pārņemšanas process ir ļoti garš, atzīst SEB bankas Kredītu departamenta vadītājs Kārlis Danevičs, tāpēc neviens no patlaban iesāktajiem attīstītāju maksātnespējas procesiem līdz galarezultātam vēl nav nonācis. Pirmie līdz galam pārņemtie gadījumi gaidāmi tikai 2010.gada pavasarī, savukārt līdz procesa noslēgumam nekādi darījumi ar projektu parasti nenotiek. Turklāt informācija par banku politiku liecina - tās nepazeminās cenas ne jaunajiem projektiem, ne zemei, jo ir ar pietiekamām rezervēm, lai pagaidītu un laistu tos tirgū tikai tad, kad cenas atkal pieaugs. Tomēr ir arī gadījumi, kad banka patiešām vēlas iespējami ātrāk atbrīvoties no īpašuma. Tas gan attiecas uz «dīvainajiem un bezcerīgajiem» - milzīgām privātmājām pļavas vidū, dzīvokļiem bez ērtībām un tamlīdzīgiem mājokļiem, stāsta lielas bankas augsta amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Lai gan būvniecības izmaksas jau tagad ir ievērojami kritušas, vēl dažus gadus nākotnē jauno projektu piedāvājums, visticamāk, būtiski nepaplašināsies. Bankas atzīst - attīstītāji ar saviem piedāvājumiem un lūgumiem kreditēt nenāk. I.Jansone no Arco skaidro - attīstītāji nav droši, ka cenu kritums ir beidzies un gala produkts nebūs jāpārdod zem būvniecības pašizmaksas. Proti, cenām jāsāk augt. Par to nav pārliecinātas arī bankas, tāpēc, pat ja interese būvēt būtu, attīstītājiem būtu mazas iespējas iegūt no bankas kredītu būvniecībai, atzīst K.Danevičs. Pēc dažādu nozares pārzinātāju aplēsēm, ar to, kas uzbūvēts līdz šim, būs jāsamierinās vēl divus līdz piecus gadus.
Gaida zemāko punktu
Tikmēr joprojām ir cilvēki, kam ir gan vēlme, gan iespēja dzīvokli nopirkt. Viņu nav daudz, taču apmēram 50% no darījumiem jau šobrīd notiek, pircējam skaidrā naudā apmaksājot visu summu, stāsta I.Jansone. Potenciālie jaunu mājokļu pircēji patlaban ir tie, kas vēl pirms cenu krituma paspējuši pārdot kādu savu īpašumu par ļoti augstu cenu un gaidījuši cenu pazemināšanos, īrējot pagaidu mājokli. Ir arī otra iespēja - ģimenei, kur abiem vecākiem ir saglabājies darbs un nav nekādu vai ir pavisam nelielas kredītsaistības no iepriekšējiem gadiem, ir labas izredzes dabūt kredītu bankā arī tagad, pauž K.Danevičs no SEB.
Arvien mazāk cilvēku gaida tālāku nekustamo īpašumu cenu kritumu, liecina SEB Mājokļu cenu indikators. Kad pietiekami daudziem potenciālajiem pircējiem šķitīs, ka ekonomika kopumā un mājokļu cenas ir sasniegušas savu zemāko punktu, pieprasījums var izrādīties lielāks nekā kvalitatīvs un nedārgs piedāvājums, prognozē nozares speciālisti. Iespējams, naudas ieplūšana šaurajā tirgū var radīt pat cenu pieaugumu. Visticamāk, tas gan būs īslaicīgs, jo pirkt gatavo cilvēku nav pietiekami daudz, lai to noturētu ilgstoši.