Turklāt tādā autoritārā valstī kā Krievija. Viena otru pilnībā izslēdzošas lietas - bruņots lidojums gar Latvijas robežu un paziņojums par Dmitrija Medvedeva lēmumu piedalīties NATO Lisabonas novembra samitā labāka dialoga sekmēšanai starp Krieviju un aliansi.
Kādas briesmas sevī nes identitāti slēpjošas lidmašīnas, iespējams uzzināt, to pajautājot čečeniem un gruzīniem, kas ir pieredzējuši bumbu nomešanu no «nezināmas» piederības kara lidmašīnām. Tādi notikumi risinājušies kā Krievijai piederošajā Čečenijā, tā arī neatkarīgajā Gruzijā. Abās šajās zemēs atšķirībā no NATO dalībvalsts Latvijas, protams, nebija gaisa atbalsta un gaisā paceltu sabiedroto spēku lidmašīnu. Tieši šādu iemeslu dēļ Krievija nepārspēti klajā cinismā atteicās atzīt lidmašīnas par savām. Par šādu negodīgu rīcību godīgi ziņoja desmitiem dažādu valstu žurnālistu, taču starptautiskajai sabiedrībai tas ne reizi nešķita pietiekami aktuāli. Izmeklēšana un protesti nesekoja. Reiz, piemēram, ikdienas ziņu gūzmā ātri nozuda skopā informācija par kārtējo «nezināmas piederības» lidmašīnu, kas nometa bumbas pie gruzīnu kalnu ciemata.
Protams, nevajadzētu šādam «aklam» lidojumam piešķirt pārlieku lielu unikalitāti, jo laiku pa laikam dažādās valstīs izvietotā alianses aviācija tiek pacelta gaisā, lai pavadītu pārlieku pietuvojušos krievu kara lidotājus. Nav šaubu, ka šoreiz SU-24 lidojuma diena tikusi izvēlēta tiešā saistībā ar tikko uzsāktajām Baltijas valstu, Polijas un ASV armijas kopīgajām mācībām Ādažos Sabre strike. Tomēr nākas atzīt - lidojums izdevies, jo vēlreiz apstiprināta nepieciešamība Latvijas dalībai NATO.