Šos grozījumus pamatojošā loģika ir šķība no visām pusēm. Līdz šim «diskriminētie» ministru padomnieki (jo pašvaldībās padomnieki pelnot vairāk) noteikti nav mūsu tautas «sasāpējušākie» grūtdieņi, kuru «likstu» - ka nabadziņi pelna tikai nedaudz virs 1000 latiem mēnesī - tik neatliekami vajadzēja risināt. Ar jaunajiem labojumiem novērstā «netaisnība» paredz, ka nu padomnieki līdzšinējam - teiksim, kā ir: prāvajam - atalgojumam papildus varēs saņemt pat virs 400 latiem, kas ir vidējais atalgojums valstī. Daudziem šāds pielikums «taisnības nodibināšanai» ir visa mēneša alga, un ne mazumam - ģimenes budžets.
Finanšu ministrijas un vēl dažu ministriju taisnošanās, ka viņi savu ministru padomniekiem atalgojumu necelšot, ir tikai taisnošanās. Jo, pirmkārt, drīz vien ministrijām būs jauns pildījums, kam pašreizējo gaišo tēlu dievošanās nebūs saistoša. Otrkārt, problēma ir šķībajā sistēmā, kas padarīta vēl greizāka. Politikas pēctecība ir laba lieta, bet ir šķebīgi skatīties, kā jaunā vara (jo peļņa jau faktiski pieaugs jaunā Ministru kabineta padomniekiem) pārmanto vecās aplamības. Kad elektorāts vēlēšanās deva pilnvaras zināmas politikas turpināšanai, ar to noteikti nebija domāta negausības pēctecība. Jo sevišķi nelāgi Saeimas lēmums izskatās vien divas nedēļas pēc vēlēšanām un pāris mēnešu pirms paredzamās budžeta konsolidācijas par 400 miljoniem. Signāls skaidrs: pelnīsit un taupīsit jūs, tērēsim - mēs.
Nav jau ministru padomniekiem darbs viegls, un reizēm pildāmie uzdevumi ir visai delikāti, kā tas uzskatāmi redzams gadījumā ar satiksmes ministra biroja vadītāju Emīlu Jakrinu. Kurš katrs to vis neuzņemsies, un piemēroti speciālisti maksā tik, cik nu tie maksā. Tiesa, aizvien spēkā paliek fundamentālais jautājums, vai šādi speciālisti vispār ir vajadzīgi jeb kāda ir to konkrētā jēga? Kamēr ministrijas saglabās partiju lēņu funkcijas, tikmēr tās nodarbinās savu darbinieku algu lobēšanas «problēma», bet nozaru reālās problēmas un politika aizvien būs otršķirīga. Padomnieku kompetenci un un darba kvalitāti nevar paaugstināt, paceļot algu. Loģikai jābūt pretējai: kvalitāti - vispirms! Strukturālo problēmu dūksts, kurā Latvija iekūlusies, ir pierādījums tam, ka šāda loģika ministru padomnieku izvēlē un novērtējumā līdz šim nav bijusi noteicošā, un arī pieņemtais lēmums to neveicina.