Šķiet, tam, ka par braukšanu 1-1,5 promiļu lielā reibumā draud naudas sods līdz 800 latiem un šķiršanās no autovadītāja tiesībām uz diviem gadiem, vajadzētu kalpot par biedinājumu. Tomēr cerētais ieguvums nav sasniegts.
Ceļu policijas aktivitāšu rezultāti, protams, vēl tiks analizēti. Tomēr pirmie secinājumi ir gaužām skumji - ieraža sēsties pie stūres reibumā vai esot paģirainam nekur nav pazudusi.
Gadu no gada tieši svētkos par šīs ieražas bīstamību tiek atgādināts gan ar sociālās reklāmas kampaņām, gan ar masu mediju publikāciju un sižetu palīdzību. Gadu no gada Ceļu policija svētkos strādā pastiprinātā režīmā. Taču vēl arvien atrodas daudzi jo daudzi brašuļi, kuriem acīmredzot šķiet, ka fizioloģijas likumi uz viņiem neattiecas, ka viņu organisms ar alkoholu tiek galā ātrāk nekā caurmēra cilvēka organisms.
Lielais aizturēto dzērājšoferu skaits diezgan skaidri liecina, ka nelāgu ieradumu spēks ir lielāks par bailēm kā no soda bardzības, tā no soda neizbēgamības. Acīmredzot pat atgādinājumi, ka braukšana reibumā var beigties letāli, tā īsti nestrādā brīžos, kad cilvēkam jūra līdz ceļiem.
Savulaik īstenotā kampaņa Izglāb draugu, neļauj braukt reibumā!, iespējams, daudziem jau piemirsusies. Varbūt ir īstais laiks atgādināt dzērājšoferu radiem, draugiem un paziņām par tādu parādību kā līdzatbildība? Diez vai pēcsvētku dienās aizturētie brašuļi «pareizo kondīciju» sasnieguši, dzerot vienatnē. Viņu parādīšanās uz ceļa, sēžot pie automašīnas stūres, lielā daļā gadījumu liecina ne tikai par viņu pašu pārgalvību un neapdomību, bet arīdzan par līdzcilvēku pārlieko bezatbildību. Dzērājšoferi taču nav tikai Ceļu policijas, apdrošinātāju un mediķu rūpe, vai ne?