Labvēļi atbalsta
Egija ir invalīde kopš dzimšanas un 16 no sava 23 gadu mūža pavadījusi ratiņkrēslā, taču, pateicoties tantes, mammas brāļa un vecāku uzstājībai un pašas neatlaidībai nu var staigāt ar kruķiem. Tante meitenei esot lielākā atbalstītāja - mācījusi apieties ar datoru, pieklājības normas, ēdiena gatavošanu, atbalsta un uzmundrina. «Vairāk jālasa, jādara, jābūt sabiedrībā,» Egija skaita.
Par vēl vienu labvēli dzimtajā Puikulē viņai kļuvusi arī kaimiņiene Ilze, kas Egijai sagādāja priecīgu pārsteigumu, piesakot viņu Lattelecom projekta Pieslēdzies, Latvija! akcijā 1+1=90. Tajā Egija kā viena no labdaru ieteiktajiem 90 Latvijas iedzīvotājiem dāvanā saņēma portatīvo datoru.
Skolā priecīgāk
Ar jauno datoru Egija gan darbojas tad, kad garajās skolas brīvdienās aizbrauc uz mājām Puikulē. Alsviķos to turēt bail - ka nenozog. Skolā datoru pietiek, jo no 13 kursabiedriem palikuši 10. Trīs cilvēki mācības pārtraukuši, jo veselības problēmu dēļ bijis par smagu. Egija stāsta, ka aizgājēji tomēr grib atpakaļ, arī viņa pati skolā ir daudz priecīgāka un laimīgāka. Puikulē Egijai līdzīgo tikpat kā nav, veselie nesaprot un mēdz darīt pāri. «Pārsvarā eju parunāties ar tanti, omi, ar bibliotēkas darbiniekiem. Ja nebūtu bibliotēkas, būtu pavisam skumīgi,» Egija stāsta. Bibliotēka līdz šim bija vieta, kur viņa tika pie interneta, vasarās rakstīja e-pasta vēstules skolas draugiem un skolotājām. Meitenei patīk arī lasīt - sevišķi grāmatas par psiholoģiju un ceļojumiem.
Kruķis un slota
No mājām līdz vietējai skolai bija patālu, «ziemā ceļus ne kaisa, ne tīra», tāpēc Egija mācījās mājmācībā un, kad bija jānokļūst līdz skolai, kruķos lika naglas, lai uz ledus var atsperties. Kopš meitene sākusi staigāt ar kruķiem, viņa meklē iespējas kustēties. Kamēr Puikules sporta zāle nebija izdemolēta, Egija turp devās sportot uz velotrenažiera, «soļotāja», ar hantelēm. «Mājās arī pietiek ko darīt - palīdzu dārzu ravēt, ēst taisīt, drēbes mazgāt, māju tīrīt - daru visu, ko pārējie.» Alsviķu skolā sākumā brīnījušies, kad Egija prasīja atļauju slaucīt gaiteni. «Bet man vienā rokā kruķis, otrā - slota, un uz priekšu.»
Lai gan noprotams, ka mēdz būt arī melnas dienas, Egija atstāj aktīva un sabiedriska cilvēka iespaidu. Alsviķu skolā viņa piedalās teātra pulciņā, dzied ansamblī. «Skolā arī disenēs dejoju - ja mani zēni paņem pie rokām,» Egija smaida. Ar kursabiedriem pārsvarā dzīvojot draudzīgi. Kāds palīgs vienmēr atrodas arī tad, ja kaut kas neizdodas darbā ar datoru. «Patlaban taisu prezentācijas. Piedalījos Brīvajā skatuvē, dziedāju. Pasākuma bildes tagad lieku slaidos un lieku klāt tekstiņus,» Egija stāsta. Mācībās un datorprasmju apguvē neiet viegli, taču meitene cenšas.