Diskutējot par budžeta konsolidāciju, aktualizējusies gan nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) tēma, gan jautājums par īpašuma kadastrālo vērtību, kas tiek ņemta par pamatu, piemērojot NĪN. Lielākajai daļai iedzīvotāju šī diskusija ir absolūti nesaprotama, jo neskaidrs ir pats jēdziens «kadastrālā vērtība» un tā noteikšanas kritēriji.
Cilvēkiem bieži vien nav skaidrs, par ko viņi maksā, pēc kādiem kritērijiem šī samaksa tiek noteikta un kas nosaka cenu atšķirību. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, pirmām kārtām jāsakārto kadastra vērtības noteikšanas sistēma un jāpilnveido esošie normatīvie regulējumi. Tam piekrīt nozares pārstāvji, to atzīst arī šo priekšlikumu ierosinātāja Tieslietu ministrija, kas sākusi darbu pie kadastra vērtības sistēmas pārskatīšanas. Jācer, ka šoreiz ministrijai izdosies pilnveidot kadastrālo vērtējumu tā, lai ikviens nodokļa maksātājs skaidri zinātu, par ko, cik un galvenais - kāpēc tieši tāda summa no viņa tiek prasīta. Pretējā gadījumā jārunā par tiesiska rakstura problēmu, jo visiem likumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, ko grūti teikt par esošo NĪN tiesisko regulējumu.
Runājot par pašu kadastra vērtības būtību, jāveic rūpīga to kritēriju analīze. Šiem nosacījumiem noteikti jāievēro taisnības un vienlīdzības principi. Nav normāla situācija, kad tikai Rīgas pilsētā NĪN parāds veido 7,5 miljonus latu. Tas nozīmē, ka spēkā esošie normatīvie akti praksē darbojas ar lielām grūtībām, daļa sabiedrības tos uzskata par netaisnīgiem, un papildu nodokļu slogs šai sabiedrības daļai ir par smagu. To pierāda vidējā NĪN nemaksātāja statistika - Rīgā vairāk nekā 60% parādnieku nodoklī nav samaksājuši mazāk par 10 latiem. Tātad tie nav ļaunprātīgi nemaksātāji, bet tie, kam šis maksājums ir par augstu. Tas ir pietiekami nopietns signāls, lai likuma normas pārskatītu un izskaidrotu sabiedrībai. Tikai taisnīgs un visiem saprotams likums spēs pildīt savu galveno funkciju - efektīvu nodokļu iekasēšanu un valsts ekonomikas stimulēšanu.
Šajā kontekstā jāmin arī NĪN atlaižu principi, kas pašvaldībām atstāj vietu dažādām spekulācijām, kā arī subjektīvai likuma normu interpretācijai un piemērošanai. Jebkura netaisnīga likuma normu piemērošana veicina sabiedrības neuzticības pieaugumu valsts varai. Kamēr netiks noteikti skaidri un - pats galvenais - taisnīgi likuma normu piemērošanas kritēriji, vienmēr atradīsies kāds, kurš būs «vienlīdzīgāks» par citiem un atradīsies izdevīgākās pozīcijās par pārējiem. Šajā gadījumā mēs nerunājam par NĪN likmi, bet par tās taisnīgu piemērošanu. Vai nodoklis ir saprotams, skaidrs un caurspīdīgs? Vai Jūrmalā dzīvojošs pensionārs, kura dzīvesvietai apkārt saceltas miljoniem vērtas villas, ir tikpat maksātspējīgs kā viņa kaimiņš? Vai tam, kuram pieder 10 īpašumi un tātad viņš ir maksātspējīgs, nevajadzētu piemērot paaugstinātu koeficientu, jo tas taču būtu tikai taisnīgi - jo vairāk pieder, jo vairāk jāmaksā?
Valdībai šobrīd ir visas iespējas pierādīt, ka tā ar tiesiskā regulējuma palīdzību spēj veicināt ekonomisko efektu. Ir jāveic tādas likumdošanas izmaiņas, kas veicinātu stagnējošā nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Tas noteikti veicinātu tirgus aktivitāti un būtu labs atspēriena punkts izejai no krīzes. Tikai radot sabiedrībai saprotamu, pieņemamu un taisnīgu likumu, iespējams vairot cilvēku uzticību valsts varai, kas savukārt atspoguļosies nodokļu iekasēšanā. Jo valsts varai lojāls cilvēks nemēģinās izvairīties no nodokļu nomaksas, bet gan godprātīgi to maksās, jo zinās, par ko un kāpēc viņš maksā.
*MAQS LAW Firm partneris, zvērināts advokāts