Varētu palīdzēt
«Tā vienmēr ir bijis, jo zinātnes atbalsts ir dabaszinātnēm, budžeta vietas ir dabaszinātnēm,» tendenci apstiprina izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Ceļu valdības gaiteņos sākušas jaunās zinātnes prioritātes nākamajiem četriem gadiem, kas gan minimāli atšķiras no līdzšinējām. Starp pieciem prioritārajiem virzieniem uz humanitārajām un sociālajām zinātnēm attiecas vien nacionālā identitāte. Tā ir Latvijas vēsture, valoda, kultūra un sociālā drošība. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone-Klasiņa stāsta, ka sākotnēji bijis plānots arī sociālās zinātnes ietvert starp prioritārajiem virzieniem, bet pret to iebildusi Tautsaimniecības padome.
Tieši tas, ka sociālās un humanitārās zinātnes nedod ieguldījumu tautsaimniecībā, vienmēr kalpojis par iemeslu, lai tās pastumtu malā. Ir gana daudz problēmu, kuru risināšanā palīdzīgu roku varētu sniegt arī šīs zinātnes, uzsver sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva. Piemēram, pētnieki varētu piedāvāt savus risinājumus valsts pārvaldes reformām. «Mēs redzam, ka valdība lēmumus pieņem, neskatoties sekas. Bet tieši to mēs mācām,» norāda LU Ekonomikas un vadībzinību fakultātes dekāns Māris Purgailis. Bijusī LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše akcentē, ka sabiedrība nav spējīga uz pašanalīzi un arī tas ir līdzšinējās zinātnes politikas rezultāts. Tās nosaka vērtību sistēmu sabiedrībā, saka Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors Benedikts Kalnačs, jautāts, ko valstij var dot humanitārās zinātnes.
Visa nauda aiziet garām
T.Koķe sola, ka «kaut kāds minimums» arī neprioritārajās zinātņu nozarēs tiks saglabāts. Turklāt valsts piešķirtais bāzes finansējums zinātnei samazināts visām nozarēm vienlīdzīgi, arī no lielāka budžeta vietu samazinājuma augstskolu sociālo zinātņu programmās ir izdevies izvairīties. Tomēr B.Kalnačs norāda, ka humanitārās zinātnes no mazāka bāzes finansējuma cieš krietni vairāk - tas veido aptuveni pusi no kopējā finansējuma pretēji citām nozarēm, kam nozīmīga daļa finansējuma ieplūst no citiem avotiem.
Papildus tam, ka valsts nauda ierasti tiek piešķirta par labu eksaktajām zinātnēm, arī naudas dalīšana Eiropas Sociālā fonda aktivitātei Cilvēkresursu piesaiste zinātnei apliecinājusi «kliedzošu nevienlīdzību starp zinātnēm». Šis projektu konkurss bija paredzēts, lai pētniecībā iesaistītu jaunos zinātniekus, doktorantus un maģistrantus. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) informē, ka sociālo un humanitāro zinātņu projekti veidoja teju 40% no visiem iesniegtajiem, tomēr tie nav ieguvuši pat drupačas no 30 miljonu finansējuma pīrāga - visa nauda aizplūdīs eksaktajām un dabaszinātnēm, ko pārstāvēja visi 25 uzvarējušie projekti.
B.Kalnačs, kurš piedalījās vērtēšanas procesā, atzīst, ka konkursa iznākumu noteica vērtēšanas kritēriji, kas sliktākās pozīcijās nostādīja sociālās un humanitārās zinātnes. Piemēram, kā viens no kritērijiem minēta projekta sasaiste ar kādu ERAF atbalstītu pētījumu projektu, lai gan šo finansējumu varēja iegūt tikai eksakto un dabaszinātņu pārstāvji.
LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks arī piebilst, ka atsevišķi vērtēšanas komisijas locekļi bijuši interešu konfliktā - proti, Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra direktora Elmāra Grēna un Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa vadītās institūcijas bija starp konkursa uzvarētājiem.
Paši vainīgi
E.Grēns atzīst, ka vērtēšanas kritēriji bijuši par sliktu sociālajām un humanitārajām zinātnēm, tomēr arī pētnieki neesot bez vainas: «Šie projekti izrādījās diezgan vāji sagatavoti.» Savukārt M.Golubeva norāda, ka zinātnieki vainīgi tajā, ka nespēj ar saviem darbiem sabiedrību pārliecināt, kāpēc sociālās un humanitārās zinātnes jāfinansē. To pašu apliecina arī T.Koķes teiktais, kura iesaka: «Papētiet valsts programmu rezultātus sociālajās zinātnēs, un, kad jūs man atnesīsiet superargumentus, tad arī palīdzēsim viņiem atrast līdzekļus.»
Noprotams, ka ministres apšaubītā ir valsts pētījumu programma Letonika, kam pēdējos četros gados piešķirti vairāk nekā trīs miljoni latu, bet par kuras rezultātiem vairāki akadēmiskās vides pārstāvji Dienai pauž šaubas. Savukārt M.Golubeva akcentē, ka humanitārās zinātnes ieslīgušas stagnācijā, tās apdraud «iekapsulēšanās savā mazajā, omulīgajā pasaulē» un nespēja konkurēt starptautiskajā vidē.
Pētnieki norāda, ka pēdējā laika notikumi apliecina: Latvijā zinātnes projekti jāvērtē starptautiskiem ekspertiem. Diena jau savulaik rakstīja, ka Latvijas šaurajā akadēmiskajā vidē zinātnes naudas piešķiršanu apdraud korporatīvas saites, ko palīdzēt pārcirst varētu starptautiska ekspertīze. E.Grēns skaidro, ka to kavējot nepilnības normatīvos, tomēr viņa vadītā Latvijas Zinātnes padome (LZP) jau šogad plāno izsludināt sadarbības projektu konkursu, kuru varētu vērtēt starptautiskie eksperti. Lai tos piesaistītu, LZP plāno sadarboties ar Somijas zinātnes padomi.