No sociālā taisnīguma viedokļa NĪN sloga palielināšana ir labs risinājums, turklāt NĪN ir viens no retajiem nodokļiem, no kura nomaksas izvairīties ir teju neiespējami. Celt NĪN, attiecīgi samazinot darbaspēka nodokļus, ir aicinājuši gan ārvalstu investori, gan banku eksperti.
Tikai no šī gada 1. janvāra beidzot ieviestais NĪN par mājokli, šķiet, varētu būt niecīgs - galu galā absolūtajam vairākumam iedzīvotāju šī nodokļa likme ir tikai 0,1% no mājokļa kadastrālās vērtības. Tādēļ šī nodokļa palielināšana šobrīd izskatās pēc salīdzinoši mazsāpīga risinājuma, kas ļautu ievērojami palielināt budžeta nodokļa ieņēmumus. Pagaidām gan mazliet pāragri spriest par NĪN palielināšanas sociālajām sekām - NĪN rēķini par mājokli vēl nav izsūtīti, nav arī zināms, cik daudz iedzīvotāju vēlēsies saņemt NĪN atlaides.
Lai diskusija par NĪN palielināšanu būtu racionāla, ir jāņem vairāki aspekti. Finanšu ministrija piedāvājusi NĪN likmi dzīvojamajām mājām palielināt līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, taču Saeimā panākta konceptuāla vienošanās nākamgad ierobežot nodokļa maksājumu pieaugumu - tāpat kā līdz šim, tas nevarēs pārsniegt 25%gadā. Kamēr ir spēkā nodokļa maksājuma pieaugumu ierobežojošas normas, spēlēties ar likmes apmēru ir vienkārši neproduktīvi.
Otrkārt, lai tiktu skaidrībā ar to, kādu pienesumu budžetā varētu dot NĪN, vispirms būtu vērts ļoti nopietni analizēt kadastrālo vērtību noteikšanas metodiku. Šopavasar Valsts kontrole (VK) publiskoja ziņojumu, kurā norādīts uz vairākiem būtiskiem Kadastra informācijas sistēmas trūkumiem. Pēc VK revidentu domām, informācijas sistēmā apkopotie dati ir kļūdaini un nepilnīgi. Ziņojumā minētais piemērs par kādu daudzdzīvokļu namu Rīgā, Maskavas ielā, šķiet, to apliecina - apmēram vienāda lieluma dzīvokļu kadastrālās vērtības noteiktas krasi atšķirīgas. Viena dzīvokļa oficiālā, tātad ar NĪN apliekamā vērtība ir 1754 lati, bet otra - 17 437. Attiecīgi arī NĪN maksājumi varētu atšķirties teju desmitkārt, ja vien minimālais NĪN maksājums nebūtu noteikts pieci lati gadā.
Diskutējot par NĪN izmaiņām, vērā būtu jāņem kāda atziņa, kuru Valsts zemes dienesta (VZD) Kadastrālās vērtēšanas daļas vadītājs Gatis Kalniņš publiski pauda jau pērn, proti, ka 70 miljonus latu lielus papildu ieņēmumus no NĪN budžetā būtu iespējams nodrošināt, šī nodokļa likmi nosakot tikai 0,3-0,8% apmērā no kadastrālās vērtības. Tas gan iespējams, tikai atceļot jau minētos nodokļa maksājumu pieauguma ierobežojumus. Iespējams, diskusijas par NĪN vienkārši ir jāsāk ar paraudzīšanos no citas, tas ir, kadastrālo vērtību, puses, kā arī ņemot vērā to, kā pašvaldībām veiksies ar nodokļa iekasēšanu šogad.