Ja mēs paskatītos tolaik ekonomikā dotos padomus, man gribētos, ka tie būtu ņemti vērā vairāk. Spilgtākais gadījums bija laikā, kad ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš. Ainārs Šlesers kā satiksmes ministrs nobloķēja viņa inflācijas apkarošanas plānu. Ja runājam par budžeta veidošanu 2007. gada nogalē, šis bija viens no iemesliem, kāpēc mani no Tautas partijas padzina. Tolaik es prognozēju, ka, tā turpinot, inflācija pieaugs līdz 15%, un tā arī bija. Protams, visticamāk, vajadzēja saņemt drosmi un iet prom pašam.
2008. gadā, jau esot opozīcijā, jūs aicinājāt cilvēkus uz referendumu par pensiju palielināšanu. Vai atzīstat, ka tas bija populisms, kas radīja negatīvu ietekmi uz sociālo budžetu?
Tas bija ļoti pārdomāts solis. Saskaņā ar aptaujām apmēram 65% pensionāru, sevišķi vientuļie, dzīvoja zem aprēķinātās nabadzības robežas. Domāju, referendums bija arī labs ieguldījums. Es tam iztērēju 135 tūkstošus latu savas naudas, bet pensionāri piemaksās par stāžu klāt dabūja 80 miljonus. Kā redzams, sociālo budžetu tas nav sagrāvis. Par tam sekojošo pensiju ieturējumu mēs iesniedzām sūdzību Satversmes tiesā un uzvarējām arī tur.
Gribu uzsvērt, ka pensiju budžets nekādā ziņā nav sagrauts. Tas vienmēr ir bijis sabalansēts. Ja pretargumentam tiek minēts šā gada apmēram 300 miljonu sociālā budžeta deficīts, tas pirmām kārtām skaidrojams ar ārkārtīgi augsto bezdarbu, kas nav raksturīgs normālai ekonomikai. Apmēram 200 miljoni no sociālā budžeta pašlaik tiek maksāti piemaksās un pabalstos, kam pretī nav sociālās apdrošināšanas iemaksu. To vajadzētu novērst.
Jūsu partijas biedrs Jānis Ošlejs aktīvi propagandē lata devalvāciju. Kāda ir Sabiedrības citai politikai (SCP) un jūsu personiskā nostāja šajā jautājumā?
Ošlejs ir viens no tūkstošiem ekonomistu pasaulē, kas uzskata, ka lata devalvācija būtu devusi ātrāku izeju no ekonomiskās krīzes. Šo viedokli sākumā proponēja arī SVF pirmajās sarunās ar Ivara Godmaņa valdību.
Mana personiskā un arī SCP attieksme ir pret lata devalvāciju. Latvijā nav tādas pieredzes, mūsu situācija atšķiras, tādēļ būtu grūti prognozēt, ar ko devalvācijas process varētu beigties.
Ošleju es uzskatu par godprātīgu un labu ekonomistu. Tas gan nenozīmē, ka ekonomikā vienmēr varētu lietot tīras ekonomikas teorijas. Tas lielā mērā atkarīgs no to ļaužu kopuma, kuri šos procesus vada.
Jautāja Didzis Meļķis