Centrs kopā ar Kanzasas valsts universitāti (ASV) kognitīvo zinātņu simpozijus Latvijā rīko kopš 2004. gada. Sākumā tie bija paredzēti visaugstākā līmeņa profesionāļiem, bet ar laiku nolemts organizēt vasaras skolu, kas būtu piemērota arī maģistrantūras un doktorantūras studentiem. Skolas koncepcija: aktuāla tēma attiecīgā virziena pamatlicēja un viņa tuvāko idejisko sekotāju izklāstā. «Šogad tēma bija analītiskais pragmatisms. Vadošie speciālisti, kas pasaulē pēta šo tēmu, piedalījās vasaras skolā Latvijā. Ikvienam studentam bija iespēja mācīties pie spēcīgākajiem intelektuāļiem no pirmavotiem,» J. Šķilters ir gandarīts, kā konceptu izdodas īstenot dzīvē. Ja viņa pieeju ilustrētu ar piemēriem no vēstures, tas būtu tāpat kā uzaicināt Darvinu un viņa skolniekus vadīt divu nedēļu mācības, kas veltītas evolūcijas teorijai, vai Ņūtonu - uz vasaras skolu par gravitāciju.
Jāstrādā divreiz vairāk
Laba tēma un informācija no pirmavotiem - šādas vasaras skolas formāta kvalitātes izceļ Antra Cilinska, Jura Podnieka studijas producente. Viņa šovasar mācījās vasaras skolā Jaunie mediji un mediju inovācijas, kuru rīkoja Rīgas Ekonomikas augstskola kopā ar Baltijas Filmu un mediju skolu Tallinā. «Man tēma šķita pievilcīga: par to rakstu gan maģistra darbā, gan arī tiešajā darbā esmu ar to saistīta. Vasaras skolā bija labi lektori, piemēram, no telekompānijas MTV, arī cilvēki, kuru pētījumu pamattēma ir cross media.» Atziņa, ka jaunie mediji maina pasauli, kurā dzīvojam, un ka mums ar to jārēķinās, nav jauna, Antra secina, tomēr piebilst,ka bijis vērtīgi to dzirdēt no šīs jomas pētniekiem. Antras galvenais secinājums pēc vasaras skolas: būs jāstrādā vairāk. «Man kā filmu cilvēkam ir skaidrs, ka nekas īpašs nebūs, ja uztaisīšu un parādīšu tikai filmu. Tad savākšu tikai pusi iespējamās auditorijas. Cīņa par auditoriju ir lielāka, un tajā jāiesaista citi produkti - grāmata, portāli, videoklipi u. c.»
Nest pasaulē
A. Cilinskas atziņu par produktu dažādību un cīņu par auditoriju var attiecināt arī uz vasaras skolu ideju. Aktuāla, saistoša tēma, studenti un pasniedzēji no dažādām zemēm, dinamiskas, daudznacionālas grupas, intensīvas mācības, kuru rezultāts ir jaunas zināšanas, pieredze un daži kredītpunkti - tās ir pazīmes, kas raksturo vasaras skolas. Latvijā šis mācību formāts nav ļoti izplatīts, taču vēršas plašumā, kaut patlaban no 34 augstskolām vasaras skolas rīko tikai dažas. No vienas puses, tie ir papildu pūliņi un vasarā augstskolu darbiniekiem parasti ir atvaļinājumu laiks, no otras - iespēja nest augstskolas vārdu pasaulē.
Pati ilgākā pieredze vasaras skolu organizēšanā ir Vidzemes Augstskolai (ViA). Pirmo reizi tās rīkotā Baltijas Starptautiskā vasaras skola (Baltic International Summer School - BISS) notika 1999. gadā. Pirmos septiņus gadus tā bija orientēta tikai uz ārvalstu studentiem un viņu izglītošanu par Baltiju. 2006. gadā vasaras skola pirmo reizi tika veidota specializēta, studiju tēmu lokā iekļaujot biznesa aktualitātes. Šogad skola norisinājās Erasmus intensīvās programmas ietvaros ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu un tai bija divas programmas. Pirmā tika veltīta starpkultūru komunikācijai, otra - videi, un tās nosaukums Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija, pastāstīja programmas vadītāja Zane Kalniņa.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kopš 2003. gada rīko vasaras skolu arhitektūras studentiem. Šogad skola notiek no 8. līdz 21. augustam Bolderājā. Tās tēma un nosaukums ir Urban Outcast, solot pievērsties pilsētas kultūras procesiem, vietas identitātei, dzīvei pilsētas nomalē, tās sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem. RTU Starptautiskā departamenta projektu vadītāja Evita Serjogina uzsver, ka laika gaitā šāda formāta mācības centušās piedāvāt arī citas RTU fakultātes - Inženierekonomikas fakultāte un šogad arī Enerģētikas fakultāte. «Iespējams, varētu arī citas, taču ir vajadzīga laba ideja, ar kuru piesaistīt studentus un pasniedzējus,» viņa secina.
Pateicoties arhitektūras vasaras skolām, RTU paplašinājusi kontaktus; noslēgti līgumi ar augstskolām Turcijā un Vācijā. Baltijas Starptautiskā vasaras skola ir viens no nozīmīgākajiem ViA starptautiskās sadarbības projektiem, popularizējot augstskolu, Valmieru un Latviju visā pasaulē, uzsver augstskolas speciālisti. Arī J. Šķilters ir pārliecināts, ka Kognitīvo zinātņu centra vasaras skola spodrina ne tikai LU tēlu, bet dod artavu arī Latvijas zinātnes atpazīstamībā. «Studentiem, kas te bijuši, ir, kā mēdz teikt, āķis lūpā, jo no visiem esmu dzirdējis, ka viņi vēlētos šeit atgriezties. Ja studenti no pasaules labākajām universitātēm - no Kembridžas, no Oksfordas - aizbrauc apmierināti, tas ir ļoti pozitīvs signāls. Ar šo mēs patiesi veicinām Latvijas izglītības iekļuvi Eiropas apritē,» uzsver J. Šķilters.
Jauni saskares punkti
Budžeta vietu vasaras skolās nav. Par divu nedēļu mācībām vidēji jāmaksā no 450 līdz 700 latiem - par dzīvošanu, ēšanu, par ekskursijām, mācībām, vajadzīgajiem instrumentiem utt. Tomēr rīkotāji cenšas piesaistīt dažāda veida finansējumu un atbalstu. ViA vasaras skolas izdevumus šogad Erasmus intensīvās programmas ietvaros sedza EK, RTU Arhitektūras vasaras skolai katru gadu ar IZM noslēgtajiem starpvaldību līgumiem iegūst piecas stipendijas, savējos atbalsta arī Vācijas akadēmiskās apmaiņas dienests. Tomēr daļa studentu maksā paši, un labākajām skolām tādu netrūkst - apliecina gan RTU, gan Kognitīvo zinātņu un semantikas vasaras skolu pieredze. «Atlase ir pamatīga,» J. Šķilters teic. Arī par dalību kādas augstskolas vasaras skolā studentiem jādomā jau laikus.