Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Novadus radina pie reformas

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) pieteikto diskusiju par nepieciešamību veidot lielākus novadus raugās cerīgi, jo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē ministrijas pārstāvji otrdien varēja pamatot reformas nepieciešamību.

Tajā pašā laikā viens no piedāvātajiem variantiem, kas paredz modeli ar 49 novadiem un deviņām lielajām pilsētām, viņaprāt, «neiztur nekādu kritiku, jo tas ir tas pats Sprūdža projekts bez pamatojuma». Otrs modelis paredz veidot 29 sadarbības teritorijas, kuru ietvaros pašvaldības var arī brīvprātīgi apvienoties.

Taču uz jautājumu, kas notiks ar reģionālo līmeni, M. Kučinskis atbildi nesaņēma. Komisijai ir jāatsāk skatīt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, no kura ir svītrotas otrā līmeņa - apriņķa - pašvaldības, un tā gaida no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, ko likt to vietā un kādu VARAM redz tagadējo piecu plānošanas reģionu nākotni. Uz jautājumu, cik ilgs laiks ministrijai vēl nepieciešams, lai šādu priekšlikumu sagatavotu, K. Gerhards neatbildēja. M. Kučinskis Dienai atzina, ka komisija vēlas beidzot sagatavot likumprojektu izskatīšanai 2. lasījumā. Ņemot vērā K. Gerharda jaunās iniciatīvas, projektā varētu noteikt piedāvātās reformas grafiku un deleģēt jaunās novadu kartes sagatavošanu. Šajā likumā paredzēts arī dot iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, kas pašlaik nekur nav noteikts.

Jāspēj attīstīties

Par nepieciešamību samazināt novadu skaitu jau pirms pāris gadiem runāja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (toreiz Reformu partija), bet viņam nebija pat paša partijas atbalsta. K. Gerhardu atbalsta ne tikai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), bet arī Vienotība, kura sestdien domes sēdē lems par jauna novadu modeļa sagatavošanu, - partijas mērķis ir panākt, lai valsts simtgadi 2018. gadā Latvija sagaida ar stipriem novadiem. VARAM ierosina reformu īstenot reizē ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. No ministra teiktā var saprast, ka ierosinājums par 49 novadiem un deviņām lielajām pilsētām radies Nacionālās apvienības iekšējās diskusijās. Konkurentiem ir iespaids, ka NA ir centusies apsteigt Vienotību. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir daudz rezervētāka pret kolēģu iniciatīvām reformēt novadus.

Administratīvi teritoriālās reformas otrā kārta ir nepieciešama, jo novadi ir ļoti atšķirīgi arī iedzīvotāju skaita ziņā - no 1000 iedzīvotājiem mazākajā pašvaldībā līdz 34 000 lielā novadā. Īstenojot valsts pārvaldes decentralizāciju, daļa pašvaldību nebūs spējīgas pārņemt valsts deleģētās funkcijas, komisijas sēdē skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Viņa norādīja, ka ir virkne pašvaldību, kuras spēj nodrošināt funkciju izpildi, pateicoties finanšu izlīdzināšanas fonda atbalstam, bet tām nav līdzekļu attīstībai. Reformu paredzēts īstenot pietiekami ilgā laikā, kurā plānotas arī konsultācijas ar pašvaldībām, - to gaitā karti būs iespējams precizēt, un sarunas varētu ilgt līdz 2018. gadam. Līdz 2020. gada otrajai pusei Saeimai būtu jāpieņem likums, lai pašvaldību vēlēšanas varētu notikt jaunajos novados.

Līgatne jau sadarbojas

Otrs VARAM piedāvātais modelis paredz 29 sadarbības teritoriju veidošanu. Uz iespējām to īstenot vairāki komisijas deputāti raugās cerīgi, jo runa ir par pašvaldību sadarbību noteiktu funkciju veikšanā, - to vidū ir, piemēram, kopīgas būvvaldes un izglītības pārvaldes, vienota attīstības plānošana, Eiropas Savienības fondu apguve kopīgas infrastruktūras veidošanai, kultūras un sporta pasākumu organizēšana. «Jo ātrāk sāksim diskusiju, jo loģiskāks būs šis process,» sēdē atzina Juris Šulcs (Tukuma pilsētai un novadam). Taču viņš uzskata, ka vienlaikus ir jārunā arī par to, kas notiek ar valsts pārvaldes funkcijām un plānošanas reģioniem. Ja šo projektu īsteno, tad plānošanas reģioniem zūd jēga, atzina Ainārs Mežulis (ZZS). Viņš informēja, ka, piemēram, Apes novadam jau tagad ir kopīga pašvaldības policija ar Smiltenes novadu.

VARAM piedāvātajā 49 novadu kartē gan Apes novads ir iezīmēts nevis pie Smiltenes, ar kuru jau sadarbojas, bet pie Alūksnes novada. Līdzīgi Līgatnes novads, kuram ir saikne ar Siguldu, iekļauts Cēsu novadā. Līgatnes novada priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai sacīja: «Tagad Līgatni vairs nevarēs nevienam tā pievienot, kā tas bija krīzes laikā, kad karti vēl zīmēja pēdējā vakarā. Kā iedzīvotāji lems, tā arī būs.» VARAM piedāvājumā, viņaprāt, «acīmredzami trūkst profesionālas pieejas un karte ir sazīmēta politiski». A. Šteins vēlētos dzirdēt iepriekšējās reformas izvērtējumu, lai katram ir skaidrs, kuri ir labie piemēri un to ieguvumi un kuriem novadiem reforma nesusi zaudējumus, tos arī konkretizējot. Ne vienmēr lielā pašvaldībā situācija ir labāka. Par būtisku kritēriju, viņaprāt, vajadzētu kļūt iedzīvotāju blīvumam. Ja runā par otru modeli, tad bijušā Cēsu rajona pašvaldības jau tagad sadarbojas vairāku funkciju veikšanā, organizējot būvvaldes, izglītības pārvaldes, civilās aizsardzības, ārējo ekonomisko sakaru darbu, kā arī kultūras dzīvi. Otrdien Līgatnes novads noslēdza sadarbības līgumu arī ar Krimuldas novadu, lai Līgatnes iedzīvotāji varētu izmantot Krimuldas peldbaseinu, bet krimuldieši - Līgatnes sporta halli.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Administratīvo izdevumu atšķirības 2014. gadā

Augstākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju:
Riebiņu novads
Ikšķiles novads
Baltinavas novads
Ventspils novads
Raunas novads
Zemākie izdevumi:
Jelgavas novads
Daugavpils
Cēsu novads
Ventspils
Ozolnieku novads
Dati: VARAM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?