Krāsains kā lupatdeķis
Māras vārdiem runājot, viņas dārzs ir raibs kā lupatdeķis. Pavasarī vienas no pirmajām uzziedot ērikas. Gluži kā nezāle aug zilsniedzītes, tāpēc tās nākoties vai saujām plūkt no zemes laukā. Mārai patīk tulpes, bet šopavasar stirnas tās nograuza gluži kā pirmos salātus. Dārzā aug daudz narcišu, tās varot kaut vai ar izkapti pļaut. Vispieticīgākās no tām un Mārai vismīļākās ir dzejnieku narcises.
Jūnijā dārzā skaisti ziedēja īrisi. To stādi pirkti izstādēs, bet nesen ekskursanti no Slampes uzdāvināja augsto bārdaino īrisu stādus ar skaistiem nosaukumiem: 'Rudacīte', 'Savai zemītei', 'Sniegbaltītes sapnis'. Īrisu krāsu palete ir bagātīga - no viegli violetiem ziediem līdz piesātinātiem tumši brūniem. Māra piesaka, lai par tumši brūnajiem nerakstot, ka viņai esot sarkani īrisi, tādi vēl vispār nav izaudzēti.
Kaimiņš pielaida bacili
Tā sagadījies, ka puķu selekcionārs Jānis Vasarietis dzīvo tikai sešu kilometru attālumā no rakstniekiem. «Sadraudzējāmies. Vasarietis man ļāva izvēlēties sev tīkamu šķirni. Pēc tam viņš teica, ka es esot ieskatījusies visdullākajā no visas dobes. Tā manā dārzā nonāca liliju šķirne 'Māra Svīre'. Man ir arī citas Vasarieša selekcionētās liliju šķirnes: 'Saules meita', 'Modes dāma', 'Kāzu zvani'. Man pašai ļoti patīk nosaukums 'Klenderis un tiepša'.»
Dārzā aug arī no Salaspils Nacionālā botāniskā dārza atvestās dienlilijas. Tām ik dienu uzziedot viens zieds, bet no katra cera kopumā izzied aptuveni 100 ziedu. Māra atceras: «Viskrāsaināko dienliliju man uzdāvināja grāmatizdevēja Māra Caune. Katru gadu draudzenei teicu paldies par skaisto ziedu, bet, kopš Māra aizgājusi mūžībā, vairs nav kam pateikties. Dažkārt iedomājos, ka mans puķu dārzs drīz pārvērtīsies par aizgājušo draugu piemiņas dārzu, jo daudzi stādi ir dāvināti.»
Peonijas kā krāšņas pikas
Māras dārza zālienā krāšņus akcentus veido viņas iemīļotās peonijas. Pavisam te ir ap divdesmit peoniju šķirņu, no baltām līdz tumši sarkanām. Par katru rakstniece runā kā par pašas bērnu: «Vismīļākā man ir šķirne 'Angel Cheeks', tai zieds tāds aprikožu sārts un apaļš kā eņģeļa vaigs. Tumši rozā ar dzeltenu vidu ir plānā anemones tipa peonija 'Virgilijus'. Man ļoti patīk peoniju smarža. Ja es radītu smaržas, tad nozagtu Dievam tieši peoniju smaržu. Tā ir viegli rūgtena un smaržo pēc nepiepildītām ilgām un cerības, ka tās kādreiz piepildīsies.» Rakstniece atzīst, ka zeme ap Staburagu nav piemērota rozēm, tomēr dažas šķirnes viņai ir, piemēram, pašlaik bagātīgi zied 'Westerland'.
Vieta skudru pūznim
Pagalmā savulaik auga apse visnotaļ cienījamos gados. Pirms gadiem pieciem vējā nolūza koka galotne. Apsi nozāģēja. Zemē palika aptuveni 60 cm plats celms, no kura vijās koka stiprās saknes, tāpēc šķita, ka pa zemi izplājies astoņkājis. Māra bija iecerējusi ap celmu audzēt daudzgadīgus puķu zirņus. Bet, kamēr domāja, celma saules pusē ierīkojās lielās brūnās meža skudras. Tās veicināja celma satrupēšanu. Tagad apkārt skudru pūznim kā mākslinieka izkaisītas zied mārpuķītes, ozolītes un arī daudzgadīgie puķu zirņi. Māra smej, ka modē esot pļautais pagalms, kas nemanāmi pāriet pļavā. Tāds viņai izveidojies it kā pats no sevis.
Kaut arī darbs dārzā paņēmis savu laika daļu, tas izveidojies kā brīvs un dzīvs dabas stūrītis, kurā ikvienam augam ir savas tiesības uz sauli un cilvēku mīlestību.