Pie B. Obamas lielākajiem ārpolitiskajiem panākumiem minama attiecību «pārstartēšana» ar Krieviju, kas vainagojās ar jauna Stratēģisko ieroču samazināšanas līguma jeb START parakstīšanu un Krievijas pretimnākšanu, atļaujot ASV un NATO caur savu teritoriju veikt Afganistānā izvietoto starptautisko koalīcijas spēku apgādi laikā, kad savu teritoriju neļāva izmantot Pakistāna.
B. Obamas vadībā amerikāņi ir izveduši karaspēku no Irākas un ir noteikts gala termiņš - 2014. gada beigas - , līdz kuram ASV spēkiem ir jāatstāj Afganistāna.
ASV un Rietumiem simbolisks panākums bija teroristiskās organizācijas Al Qaeda līdera Osamas bin Ladena nogalināšana 2011. gada maijā amerikāņu karavīru operācijas laikā Pakistānā.
B. Obama ir piedzīvojis arī ārpolitikas neveiksmes. Viena no lielākajām ir nespēja izpildīt pirms četriem gadiem doto solījumu slēgt bēdīgi slaveno Gvantanamo cietumu Kubā, kur bez apsūdzībām gadiem tiek turēti par terorismu aizdomās turamie.
2009. gadā ASV prezidents deva solījumu dubultot Vašingtonas centienus panākt miera līgumu starp Izraēlu un palestīniešiem. Tomēr Izraēlas nevēlēšanās pakļauties aicinājumiem iesaldēt jaunu ebreju apmetņu būvniecību okupētajās teritorijās tā arī nekad pa īstam nav ļāvusi sākt miera sarunas.
Vašingtonai līdz šai dienai nav izdevies izveidot solīto Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu, pret kuru iebilst Krievija, kas to uzskata par draudu savai nacionālajai drošībai un ir izteikusi draudus izvietot raķetes pie Eiropas Savienības robežām.