«Tas nav sods. Sodīt mēs varam cilvēku, kurš saprot izdarīto un saprot, kas ir sods. Bet, ja cilvēks ir slims un to neuztver, tas nav iespējams. Medicīniskos piespiedu līdzekļus piemēro, lai ārstētu, tāpēc termiņš nav nosakāms. Ir gadījumi, kad cilvēks ārstējas desmit, divdesmit gadus vai pat visu mūžu. Bet, ja izveseļojas, cilvēks kļūst brīvs,» skaidroja A. Judins.
Kā Dienai janvārī stāstīja notikuma aculiecinieki un puiša ģimene, 22 gadus vecais Vjačeslavs esot pēkšņi uzbrucis savam patēvam, kurš izlēcis pa dzīvokļa logu un noslēpies pie tuvējā lielveikala. Kailais puisis viņam dzinies pakaļ un, nevarēdams patēvu atrast, uzbrucis pirmajai pretimnācējai - kādai 55 gadus vecai sievietei. Viņš kundzi sadūris 20 reižu un pēc tam mierīgā gaitā devies uz tuvējā meža pusi. Nekas, ko Vjačeslavs darījis iepriekš, gan nebija liecinājis par psihiskām problēmām. Pazinēji viņu raksturoja kā paraugjaunieti. Viņa māte Dienai stāstīja, ka dēls gribējis iestāties armijā un medicīniskajā pārbaudē atzīts par veselu, bet nav pieņemts Aizsardzības akadēmijā, jo viņam konstatēts daltonisms.
Tiesu psiholoģijas eksperte Ilze Veitnere gan Dienai skaidroja, ka tiesu psihiatrijas un psiholoģijas ekspertus nebūtu bijis iespējams piemānīt, ja puisis patiešām nebūtu nepieskaitāms: «Izlikties jau var, sastāstīt var nezin ko, bet bez tā, ko verbāli saka, cilvēki ļoti daudz ko izpauž nevilšus - tā ir ķermeņa valoda, zīmējumi, spontānas atbildes, reakcija uz dažādām it kā neitrālām lietām un tā tālāk. Tā gluži nav, ka es būšu brīva no jebkādas atbildības, ja sākšu stāstīt, ka redzu mazus zaļus cilvēciņus.» Viņa norādīja, ka ekspertīze ir komplekss vairāku speciālistu darbs, kura ietvaros noskaidro cilvēka izziņas procesa stāvokli, domāšanas un personības īpatnības.
Savukārt A. Judins klāstīja, ka gadījumos, kad nozieguma izdarītāju atzīst par nepieskaitāmu, tiesai pastāv vairāki rīcības varianti - viņam var nepiemērot neko vai arī ambulatoro aprūpi, kad cilvēks dzīvo pats savās mājās un ik pa laikam ierodas pie ārstiem uz pārbaudi. Smagākos gadījumos parasti tiek piespriesta ārstniecība vienkāršā slimnīcā vai arī ievietošana slimnīcā ar apsardzi. «Jautājums par sabiedrības drošību, protams, nezaudē aktualitāti, un nodarījuma raksturs ietekmē pieņemto lēmumu. Principā ir liela varbūtība, ka viņam piemēros ārstēšanos slimnīcā ar apsardzi,» norādīja eksperts. Tas gan nenozīmē, ka Vjačeslavs tur pavadīs visu mūžu. Vismaz reizi gadā jānotiek izvērtēšanai, pēc kuras var atzīt, ka viņš izveseļojies un viņu var atbrīvot.