SAK priekšsēdētājam Robertam Ķīlim, kurš ar piedāvājumu visdrīzāk dosies uz Reformu vadības grupu (RVG), izbrīnu vai vilšanos tas neizsauc, jo budžeta vietas patlaban esot svētās govs statusā. Viņa vārdus apstiprina Latvijas Studentu apvienības (LSA) un atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes (Vienotība) teiktais, ka Latvijas mērķis ir bezmaksas augstākā izglītība.
«Tas ir teorētisks modelis, kuram līdzīgi darbojas tikai dažās pasaules valstīs, kuru ekonomiskā stabilitāte un iedzīvotāju labklājības līmenis nav salīdzināmi ar pašreizējo situāciju Latvijā,» saka izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS). Striktu «jā» vai «nē» piedāvātajam finanšu modelim viņš nesaka, taču savā komentārā Dienai uzskaita tā negatīvos aspektus, kā arī norāda uz neskaidrībām par SAK ziņojumu.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, pārejot uz maksas izglītību, studentiem būtu jāuzņemas kredītsaistības vidēji no sešiem līdz 84 tūkstošiem latu. Tas savukārt virzītu jauniešu izvēli par labu Zviedrijai vai Norvēģijai, kur ir bezmaksas izglītība, uzskata R. Broks. Lai SAK priekšlikumu varētu labāk izvērtēt un apsvērt, vajadzētu rīkot nozares diskusijas, rosina ministrs. Vienlaikus viņa vadītā ministrija turpina pieturēties pie sava finansēšanas modeļa «nauda seko kvalitātei», kas orientēts uz augstskolu rezultatīvajiem rādītājiem. Modelis, pret kuru kritiski izturas SAK, ir iesniegts valdībā. Savukārt SAK savu piedāvājumu plāno iesniegt RVG, kas rūpējas par sabiedrības līdzdalību reformu īstenošanā.
Ja Latvijas augstākās izglītības sistēma virzīsies uz I. Druvietes un LSA minēto mērķi - bezmaksas izglītība -, to varētu sasniegt agrākais 2013. gadā, aptuveni prognozē deputāte. Arī R. Ķīlis šo gadu ir minējis kā iespējami drīzāko, kad varētu ieviest SAK modeli. 2005. gadā tika aprēķināts, ka atbilstoši tā laika studiju izmaksām bezmaksas augstākajai izglītībai būtu nepieciešami 40 miljoni latu. Kāda summa būtu vajadzīga patlaban, I. Druviete nemācēja teikt, jo pašreizējās situācijas analīze nav veikta. Pēc Dienas aprēķiniem, ņemot vērā visu studentu skaitu un vidējo summu vienai budžeta vietai šogad, mērķa īstenošanai vajadzētu aptuveni 187 miljonus latu.
«Latvijai ir jātiecas uz bezmaksas izglītību,» uz SAK piedāvāto modeli atbild LSA prezidents Edvards Ratnieks. LSA pauž neizpratni, kā kredītu sistēma veicinās augstākās izglītības pieejamību studentiem no ģimenēm ar dažādu labklājības līmeni un kā tiks īstenota Eiropas Komisijas stratēģija Europe 2010, kas nosaka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2020. gadam sasniegt, ka 40% iedzīvotāju ir augstākā izglītība. R. Ķīlis otrdien uz līdzīgām piebildēm atbildēja ar argumentu, ka izglītības kreditēšanas gadījumā studentiem galvotājs nebūtu nepieciešams un kredīts jāsāk atmaksāt brīdi, kad ienākumi to ļauj. LSA savukārt uzskata, ka tas ir attiecināms tikai uz studentiem, kuri studē vai studēs par aizņēmuma līdzekļiem. Nosacījums, ka studentiem jāmaksā procenti valstij, neesot pamatots, jo tieši valsts pienākums ir nodrošināt augstākās izglītības pieejamību.