Rēķinu par elektrību veido pieci elementi. Elektrības rēķinu veido vairākas sastāvdaļas. Pirmkārt, elektroenerģijas cena, kuru ietekmē notikumi pasaules energoresursu tirgos. Otrkārt, tīkla pakalpojumu izmaksas, kas sedz elektroenerģijas piegādi līdz mājoklim. Treškārt, obligātā iepirkuma komponente, kas kompensē veiktās subsīdijas elektroenerģijas ražošanai no AER un efektīvā koģenerācijā. Ceturtkārt, tirdzniecības pakalpojums, kas ir niecīga sastāvdaļa un atspoguļo tirdzniecības un klientu apkalpošanas izmaksas, un visbeidzot - PVN.
Kas ir OIK? ES tiek atbalstīta elektroenerģijas ražošana no AER (biomasas, biogāzes, vēja stacijās vai mazajās HES) un efektīvā koģenerācijā (vienlaicīga lietderīgās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana). Tā kā pašizmaksa elektroenerģijas ražošanai no AER un augsti efektīvajās koģenerācijas stacijās ir augstāka nekā elektroenerģijas tirgus cena, kuru pārsvarā veido jau amortizētās jaudas, atbalsta maksājums elektroenerģijas ražotājiem kompensē šīs starpības dēļ radītos zaudējumus. Tas tiek iekļauts patērētās elektroenerģijas rēķinā, t. i., ikviens lietotājs maksā savu atbalsta daļu ražotājiem jeb OIK proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.
Pieaug AER loma. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā pienākums iepirkt elektroenerģiju no ražotājiem, kas izmanto AER un efektīvo koģenerāciju, ir a/s Latvenergo. Atbilstoši SPRK izstrādātai metodikai OIK mainās reizi gadā - 1. aprīlī, pamatojoties uz iepriekšējā gada izmaksām. Pēc apjoma līdz šim lielāks atbalsts ir bijis tieši koģenerācijas stacijām, un tam ir objektīvs iemesls - līdz šim tās ražoja nesalīdzināmi lielāku elektroenerģijas apjomu. Taču tendences liecina, ka strauji pieaug tieši ražošana no AER un līdz ar to - arī kompensējamās izmaksas. Šogad jau 30% no OIK veido tieši atbalsts AER.
Kāpēc OIK šogad pieaug? Šobrīd aprēķinātā un SPRK iesniegtā OIK, kam būtu jāstājas spēkā no 2013. gada 1. aprīļa, atspoguļo 2012. gada iepirkuma izmaksas. Pirmkārt, pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir bijušas rekordaugstas dabasgāzes cenas, pieaugot pat par 32%. Otrkārt, darbu sāka arī vairākas AER un nelielas jaudas koģenerācijas stacijas. Tādējādi iepirkums no AER stacijām pieauga par 86%, bet no nelielajām koģenerācijas stacijām - par 20%.
Vienīgie ražotāji, kas 2012. gadā būtiski (līdz 41%) ierobežoja ražošanu, bija lielās koģenerācijas stacijas Rīgā. A/s Latvenergo TEC darbību regulēja atbilstoši tirgus situācijai, aizvietojot elektroenerģijas ražošanu ar lētāku enerģijas importu, ja tāda bija pieejama, radot vismaz trīs miljonu latu ietaupījumu, kas citādi būtu jākompensē ar OIK.
Kas notiks ar elektrības rēķiniem? OIK ir elektroenerģijas tarifu sastāvdaļa, un tāpēc izmaiņas OIK neatstāj tūlītēju iespaidu uz patērētāju rēķinu. Mājsaimniecībām iespējamais OIK pieaugums varētu būt 6% robežās, taču šobrīd ietekmi uz tarifiem tas neatstās, jo no 1. aprīļa tie paliek nemainīgi.
Garants enerģētiskajai neatkarībai. Jāuzsver, ka efektīvā koģenerācija papildus nodrošina energoapgādes drošumu, garantējot bāzes jaudas tad, kad pieprasījums ir vislielākais - ziemā, saražojot ekonomiski pamatotu siltuma un elektroenerģijas apjomu ar daudz mazāku kurināmā patēriņu, nekā šīs enerģijas ražojot atsevišķi.
Nepastāvot OIK atbalstam lielajām koģenerācijas stacijām, valsts būtu atkarīga no elektroenerģijas importa, jo Daugavas HES ziemā vidēji nodrošina aptuveni 30% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Tas nozīmē - obligātais iepirkums lielajām koģenerācijas stacijām garantē valsts enerģētisko neatkarību
Tomēr neviena valsts pasaulē nav izveidojusi elektroapgādi tikai no AER. Ņemot vērā būtisku pašreizējo AER tehnoloģiju trūkumu - ražošanas jaudu nepastāvīgumu, drošai un ilgtspējīgai elektroenerģijas piegādei ir jānodrošina pastāvīgas un efektīvas bāzes jaudas, kas darbojas arī tad, kad vējš nepūš un saule nespīd. a/s Latvenergo regulācijas lietu vadītājs