Kam tā spēle vispār bija vajadzīga? - neizpratni varēja saklausīt arī starp rindām. Šupleram, Ozoliņam - jau nu pilnīgi noteikti ne. Ņiživijam, Reķim - laikam arī ne. Miķelim Rēdliham, Dārziņam - varbūt. Bukartam, Džeriņam - tomēr jā, jo bija iespēja to «zvēru» (NHL) aptaustīt, ar kuru tik daudzus biedē un kuru tik ļoti gribētos pieradināt.
Tomēr interesantākais ir tas, kā abpus okeāna tiek uztverta šo spēļu nozīme. Krievijas mediji ir noskaņojušies uz vienas nots un konsekventi turpina vilkt paralēles ar kādreizējām PSRS un NHL klubu supersērijām. Nebūtu pareizi apgalvot, ka aiz okeāna ir aizmirsuši divu hokeja skolu kādreizējo pretnostatījumu. Pat NHL oficiālā interneta mājaslapa pēc SKA uzvaras pār Hurricanes norādīja uz Ziemeļamerikas negatīvo bilanci, pēc kuras NHL komandām ir 41, PSRS/Krievijas klubiem - 59 uzvaras. Tiesa, paši spēlētāji un treneri ne ar pušplēstu vārdu par NHL karoga turēšanu neieminējās. «Domāju, ka bija laba spēle mūsu komandas izpildījumā. Puiši labi pastrādāja, un tagad esam gatavi spēlei ar Bostonu,» - tā Fīniksas Coyotes galvenais treneris Deivs Tipets par spēli ar Dinamo. Uz iesildīšanos pirms atbildīgākas cīņas norādīja arī aizsargs Eds Džovanovskis. «Šī patiešām bija laba pārbaude.»
Arī Rīgas Dinamo nometnē valdīja līdzīga noskaņa. Mārtiņš Karsums piekrita nepārdomātajam KHL kalendāram, ja reiz bijusi vēlme ar šīm spēlēm līgai uzspodrināt savas spalvas. Līdz spēlei ar Coyotes rīdzinieki bija to komandu skaitā, kas KHL aizvadījušas visvairāk - 12 - spēļu, tāpēc ar Fīniksu vajadzēja spēlēt uz noguruma fona.
Krievijas kontekstā gan nav peļama vēlme panākt regulāru spēļu sarīkošanu ar NHL klubiem, par spīti tam, ka ieceres īstenošana neliekas īsti ticama un iznākums KHL nebūtu glaimojošs. NHL taču iebilst pret savu spēlētāju sūtīšanu pat uz Soču olimpiskajām spēlēm!