Kaut valdība apsolījusi iemaksas pensiju otrajā līmenī nākamgad nesamazināt, valsts budžets vēl ir tikai ceļā uz Saeimu un apstiprināšanu. Turklāt par argumentu iemaksu nesamazināšanai tiek piesaukts tas, ka starptautiskie aizdevēji to nepieskaitītu pie konsolidācijas. Tāpēc svarīgi tomēr ir apzināties un uzsvērt pareizos iemeslus šīs iemaksas nesamazināšanai, lai varas pārstāvji šo resursu neuzskatītu par savdabīgu «naktsskapīti», kur var paņemt nepieciešamo naudu, nepietiekami novērtējot sekas.
Tātad iemaksu samazināšanu mēs izjustu agrāk, nekā kāds varbūt cer - nevis pēc 30-40 gadiem, bet tuvāko piecu gadu laikā. Iemaksu samazinājums speciālo budžetu atslogotu tikai uz vienu līdz gadiem, jo 2013. gadā pensionēties sāk cilvēki, kuri ir pensiju otrā līmeņa dalībnieki, un sociālā budžeta nasta atkal pieaugs. Ņemot vērā Latvijas negatīvo demogrāfiju, ir arī ļoti svarīgi, lai nākotnes pensionāriem vecuma pensijas tikai daļēji veidotu tā brīža nodokļu maksātāji. Jo lielāku daļu no viņu pensijas veidos otrā pensiju līmeņa uzkrājumi, jo vieglāk būs valsts budžetam. Turklāt jāņem vērā, ka pat tad, kad otrajam līmenim ilgstoši tiks novirzīti, piemēram, 6% un pirmajam 14% sociālo nodokļu iemaksu, joprojām ievērojams slogs gulsies uz valsts pleciem, lai rastu līdzekļus pensijas lielākās daļas izmaksai. Taču šādā situācijā valsts kabata būtu vairāk atslogota, jo aptuveni 30% pensiju izmaksātu no iepriekš veiktajiem uzkrājumiem pensiju otrajā līmenī. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzkrājumu veidošana ir ilgtermiņa process, bet mūsu rīcībā desmitgažu nav. Runa ir par tuvāko piecgadi.
Otrkārt - vai tiešām ietaupījums būs lielāks par potenciālajiem ieņēmumiem? Jā, iemaksu samazināšana par vienu procentpunktu budžetam sniegtu ietaupījumu 30 miljonu latu apmērā, līdz 0,5% - 77,7 miljonus. Bet jāņem vērā, ka pensiju plānu ieguldītie līdzekļi ar uzviju sekmē Latvijas ekonomiku. Vidēji 60% no tiem tiek ieguldīti Latvijā - valsts obligācijās, noguldījumos bankās, arī tieši uzņēmumu kapitālā. 2010. gadā ar pensiju plānu līdzdalību Valsts kasei izdevās sekmīgi pagarināt izlaisto obligāciju termiņu, izdodot divu, trīs un piecu gadu obligācijas. Sekmīga obligāciju izlaišana iekšējā tirgū, garāki obligāciju termiņi un zemākas procentu likmes stiprina Latvijas vērtējumu starptautisko aizdevēju, ārvalstu investoru un kredītreitingu aģentūru skatījumā.
Treškārt, jāstiprina uzticība pensionēšanās sistēmai kopumā, citādi iedzīvotāji var zaudēt paļāvību, ka nākotnes krīzes situācijās pensiju sistēma paliks neskarta. Tādējādi var tikt iedragāts tas vērtību saraksts, kas mudina palikt strādāt Latvijā un maksāt šeit nodokļus. Tādēļ nopietni būtu jāapsver iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Līdzīga sistēma jau ir Lietuvā un Igaunijā, un tā būtiski uzlabo iedzīvotāju lojalitāti valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un nodokļu politikai. Tas varētu kļūt par vienu no faktoriem, kas veicinātu izceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Rezumējot jāteic, ka ieguvumi no iemaksu samazinājuma otrajā pensiju līmenī neatsvērtu zaudējumus.