Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Pārkāpj simfonijas slieksni

Beidzot esmu gatavs simfonijai. Gribas to rakstīt, jo man ir ko teikt. Domāju, ka pirmā simfonija ir visnopietnākais solis komponista dzīvē. Manuprāt, daudz nopietnāks par operu, jo simfonija - tas ir ļoti personiski,» uzskata sitaminstrumentālists un komponists Rihards Zaļupe. Viņa simfonijas Namejs pirmatskaņojums notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertā 20. martā, ar Gunti Kuzmu pie diriģenta pults.

Par simfonijas pamatu 32 gadus vecais komponists izmantojis Laimoņa Pura Zemgales tetraloģijas romānu Degošais pilskalns (1962), kas aizved skarbajā XIII gadsimtā, vēstot par Nameiša jeb Nameja vadītajām zemgaļu cīņām pret krustnešiem. «Tas ir ļoti svarīgs laikmets latviešu tautas vēsturē. Vācu krustneši, kam dzīvo spēku ar pāvesta atbalstu un svētību piegādāja visa tālaika Eiropa, ar uguni un zobenu iebruka Baltijas zemēs un lauzās uz austrumiem - centās sagrābt savā varā krievu zemes, turienes tirgus. Lielā kaujā, kas 1242. gadā notika uz Peipusa ezera ledus, krievu karapulki Aleksandra Ņevska vadībā sakāva krustnešus un apturēja viņu ekspansiju uz austrumiem. Latvijā un Igaunijā krustneši tomēr nostiprinājās. Brīvību zaudēja lībieši, latgaļi, sēļi, kurši, visilgāk iebrucējiem pretojās Zemgalē,» stāsta Rihards Zaļupe. Iedziļinoties vēsturē, tapis apjomīgs opuss četrās daļās. Aizrautībā sacerētā piektā daļa gan esot nolikta plauktā - kādam citam darbam.

No attāluma

«Sākumā bija doma nekomponēt Latvijā. Esmu to jau izmēģinājis: LNSO Japānas turnejas laikā uzrakstīju koncertu desmit timpāniem. Sanāca pilnīgi citādi nekā tad, ja būtu rakstījis šeit pat, Latvijā. Mums, latviešiem, tas drēgnums, īpaši tumšajos ziemas mēnešos, noteikti atstāj depresīvu ietekmi. Un vēl tas, kas notiek blakus mūsu valsts robežām...» prātojis Rihards Zaļupe, sapņodams braukt iedvesmoties uz Itāliju un padzīvot kādā villā - tur, kur staigājis Verdi vai Pučīni. Tomēr nācies saprast, ka neizdosies izbrīvēt mēnesi radošam ceļojumam. Tad pēkšņi aizdomājies: «Esmu taču jau pirms pusotra gada uzrakstījis labu tēmu. Tā tapa filmai par Latvijas senvēsturi, kuru tomēr neuzņēma. Man pašam tēma ļoti patika, es to regulāri klausījos, ieliku internetā.» Rihards stāsta par melodiju, kuru tobrīd radījis čellam solo, elektronikai un Laimas Jansones spēlētajai koklei. Jau citos instrumentos tā skanējusi arī Lindas Leen koncertā Klasika.

Ar laikmetu kontekstu

Šī tēma bijusi simfonijai kā radīta, jo Zaļupe šajā žanrā vēlējies dialogu ar laikmetu - tā, kā jau komponisti klasiķi, kuri simfonijās atspoguļoja savu laiku: revolūcijas, citus saviļņojošos notikumus, gan labo, gan slikto. «Pārlasot Degošo pilskalnu, sapratu, ka tas ir īsts Holivudas materiāls! Mums šeit bija tā-ādi notikumi laikā, kad tapa Rīga. Komponējot vēlējos salikt kopā vēsturi, tagadni un simfoniskās mūzikas žanru, kādu es to redzu,» to stāstot, Rihards Zaļupe piebilst: «Un lai tā nav rokmūzika simfoniskā žanra ietvarā!» Iedvesmas medības Itālijā viņš aizstājis ar braucienu tepat uz Tērvetes parku un pili, kur apskatāmi arī senlaiku zobeni. Simfonijā esot iespaidīgs kaujas skats, kurā nozīmīga loma atvēlēta sitaminstrumentiem. Taču partitūrā ievītas arī latviešu tautas melodijas. Viena no tām (ar latviešu folklorā netipisku septīmas lēcienu!) esot no Emiļa Melngaiļa krājumu apcirkņiem un jau izmantota kādā no Zaļupes kora darbiem.

Lirisms pret ritmu

«Visi pieraduši mani uztvert kā ritmiskās mūzikas autoru, bet es tagad esmu sapratis, ka mana stiprā puse tomēr ir lirisms. Es zinu, ka ritms ir kods, kuru es nedrīkstu pazaudēt. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka to nebāzīšu pirmajā vietā,» atzīst Rihards Zaļupe, gan neslēpdams, ka savu komponista rokrakstu pagaidām vēl tikai meklē. Viņš arī nevēlas atražot vienveidīgu, šablonisku mūziku.

«Kā izpildītājmūziķis esmu spēlējis visos mūzikas stilos: klubu mūziku, metāla roku, džezu, latīņamerikāņu mūziku, folkmūziku, tomēr pamatā esmu akadēmisks mūziķis. Es, protams, varētu iet jebkuru ceļu, kuru uzskatītu par mūsdienīgu. Studēdams pie Jura Karlsona uzrakstīju klarnetes skaņdarbu ar visām multifonijām. Bija interesanti, tomēr nav tas, kas man reāli patīk,» jaunais komponists atzīstas, ka viņu vilina apjomīgi lielformas darbi. Simfonija Namejs esot tuvu maksimumam, ko viņš iemācījies, sekojot Karlsona padomam izdomāt mērķi un tad ar visiem iespējamajiem paņēmieniem centies to realizēt. «Varētu likt partitūrā visu, sākot ar dūdām un kokli. Taču mans mērķis bija panākt vajadzīgo krāsu ar orķestra standartinstrumentiem. Es neradu mūziku, tikai lai apmierinātu sevi. Gribu, lai cilvēkus, kuri ir nopirkuši biļeti, šī mūzika «paķer». Tas nozīmētu, ka es savu darbu neesmu izdarījis veltīgi.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?