Jauno ēku ikviens var aplūkot, dodoties ekskursijā. Pavasarī Zeimuļim piebiedrosies vēl viena arhitektoniski novatoriska celtne Rēzeknē - Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs -, kas, jācer, arī kļūs par spēcīgu magnētu tuvākiem un tālākiem kultūras norišu mīļotājiem.
Bērnu iebrukums Zeimuļī
1. septembrī atklātais, arhitektu biroja Saals projektētais Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs no smalkā Caran d'Ache ir kļuvis par kārtīgu latgaļu «zeimuļs» (latviski - zīmulis) un zem apzaļumotā jumta (lielākā Baltijas valstīs) blakus skolēnu interešu centram ietver arī pilsētas Jaunatnes lietu nodaļu, Rēzeknes Tūrisma attīstības centru, radošās darbnīcas, Latgales amatnieku darinājumu tirgotavu Lāde, Māmiņu klubu, kā arī kafejnīcu, kas nosaukta vienā no pilsētas vēsturiskajiem vārdiem - Rositten.
Jaunās, plašās telpas un iepirktās tehnoloģijas, piemēram, modernas šujmašīnas, kokapstrādes ierīces vai fotopulciņam nepieciešamās lietas, kā arī horeogrāfijas un citām fiziskām aktivitātēm pielāgotās zāles, šobrīd centram ir pievilinājušas pusotru tūkstoti bērnu. Centrs piedāvā vairāk nekā 60 bezmaksas nodarbību (vairākas no tām ir jaunas), ko pasniedz 37 pedagogi. I. Kučāne stāsta, ka pedagogiem Zeimuļs ir sirdsdarbs, par ko nesaņem lielu atalgojumu, katrs tomēr pelna maizei arī citās darbavietās. Par brīvā laika pavadīšanas iespējām - aerobikas nodarbībām, trenažieru zāli u. c. - ir pauduši interesi arī pilsētas iedzīvotāji, īpaši pensionāri, tamdēļ pašreiz tiek domāts arī par viņiem. Tiesa, šīs nodarbības gan būšot par maksu.
Patlaban pilsētā gar Rēzeknes upi tiek izbūvēta gājēju iela, kas savienos jaunos objektus - Zeimuļi, Austrumlatvijas koncertzāli un nākotnē arī Olimpisko centru.
Kā meitene uzvedīsies
«Abas - gan lielā, gan mazā - ir akustiskās koncertzāles, taču akustiku nevar tā vienkārši uzbliezt, nepieciešama atbilstoša gaisa temperatūra un mitruma līmenis, lai varētu ieklāt akustiskos paneļus,» teic Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra Rēzeknē vadītāja Diāna Zirniņa, jautāta par datumu, kurā centru paredzēts atvērt apmeklētājiem. Pēc pašreizējām aplēsēm, tas varētu notikt nākamā gada pavasarī, ar vērienīgāku atklāšanas pasākumu maijā. D. Zirniņa: «Martā, aprīlī koncerti arī notiks, mums jāredz, kā šī meitene uzvedas - kādas lietas varbūt ir jāpielabo, līdz rīkojam «grandpasākumu».»
Pašlaik topošās Austrumlatvijas koncertzāles interjers slīgst stalažās un remontdarbu putekļos, žūst telpas, lai var turpināt akustikas izveides darbus, kuros iesaistīti profesionāļi no Zviedrijas - uzņēmums Akustikon-Norconsult AB. Projekta autori - SIA Vizuālās modelēšanas studija.
Gluži kā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs, arī šis objekts tiks pie sava īsā, skanīgā nosaukuma, tomēr fakts paliek - tā būs daudzfunkcionāla ēka. Maza, virtuāla ekskursija pa stāviem. Pirmajā atradīsies dzimtsarakstu nodaļa, kā arī informācijas centrs, kur varēs iegādāties biļetes uz dažādiem pasākumiem, kas notiek arī citviet. «Šobrīd mums ir pārrunas ar Biļešu servisu un Biļešu paradīzi,» stāsta D. Zirniņa. «Latgalē biļešu iegāde internetā pagaidām nav populāra, tāpēc cilvēki tās varēs iegādāties šeit.» Darbosies kravas un apmeklētāju lifti.
Otrajā stāvā atradīsies pats būtiskākais: Lielā zāle ar 1000 sēdvietām, tās transformējot - ap 3000 stāvvietu, un orķestra bedri, kā arī Mazā zāle ar 250 sēdvietām (sabīdot krēslus - ap 1000 stāvvietu). Mazā zāle, kas paredzēta kamerkoncertiem, kalpos arī kā kinoteātris, kurā būs iespējams skatīties kino arī 3D formātā. Aparatūra ir centra īpašums, un tas ļauj veidot pašiem savu kinoprogrammu - ne obligāti skriet pakaļ tendencēm lielajos kinoteātros. Protams, koncertzālei ir jānes peļņa, tāpēc no «grāvējfilmām» pavisam neizvairīsies. Foajē tikšot rīkotas izstādes un atradīsies kafejnīca restorāns. Pasākumu laikā bērnus būs iespējams atstāt audzinātājas uzraudzībā.
Otrajā stāvā atradīsies mēģinājumu telpa Rēzeknes profesionālajam pūtēju orķestrim, taču padomā ir arī projektu kamerorķestra dibināšana. Lielākiem muzikāliem projektiem iecerēts abus kolektīvus apvienot, izveidojot simfonisko orķestri. Mūziķi kamerorķestrim Rēzeknē būtu, arī diriģents jau atrasts - Sinfonietta Rīga kontrabasists, Lielās mūzikas balvas 2008 nominants latgalietis Jānis Stafeckis, kurš apgūst diriģēšanu. I. Rupaine skaidro, ka orķestris lielākoties iestudēšot demokrātisku programmu, ko varēs atskaņot pilsētas, valsts svētkos utt. Arī dejotājiem būs sava mēģinājumu telpa, kuras viens iemītnieks jau zināms - deju kopa Dziga, kas pati rada dejas. Ir doma arī par augstvērtīga pilsētas pusprofesionāla jauktā kora izveidi.
Rēzeknē rādīs Latgolu.lv
«Augstvērtīga akadēmiskā un populārā mūzika samērīgās devās,» tāds esot mākslinieciskās vadītājas skatījums uz dzīvi koncertzālē. Paredzētas arī teātra izrādes - pavasarim jau aizrunāts Nacionālais teātris ar izrādi Latgola.lv -, dažas reizes gadā būs arī operas un baleta izrādes. Līdz šim, piemēram, simfoniskās mūzikas koncerti Rēzeknē faktiski nenotika, jo visiem orķestra mūziķiem uz kultūras nama skatuves nepieticis vietas.
Koncertzāles vadība pašlaik tiekas ar producentiem, aicinot savos koncertturneju, viesizrāžu grafikos ieplānot arī Rēzekni. Nākamvasar paredzēts «atdzīvināt» Latgales Televīzijas mūzikas festivāla tradīciju. Tas notiks Festivāla parkā, kā arī koncertzālē.
Dome nākamā gada budžetā ir ieplānojusi līdzekļus koncertzālei, taču ar tiem nepietiks. Noteikti tiks iesniegti projekti VKKF, kas atbalsta profesionālās mākslas pieejamību reģionos, un joprojām rit pārrunas ar Kultūras ministriju. «Ja ministrija ir teikusi A, piešķirot līdzekļus un ļaujot piesaistīt Eiropas Savienības naudu koncertzāles izveidei, tai jāpasaka arī B - jāiesaistās programmas finansēšanā,» uzskata I. Rupaine un atgādina, ka šī ir visas Austrumlatgales koncertzāle.