līdz 2002.gadam. Daudzi simti zinātnieku no dažādām valstīm deva ieguldījumu šajos ziņojumos un rediģēja tos, un tie, iespējams, ir visplašākie un pilnīgākie jebkuras zinātniskās tēmas starptautiskie novērtējumi, kādi jebkad veikti. 1995.gada jūnijā īsi pirms _G-8_ galotņu apspriedes Skotijā 11 pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (_G-8_ plus Indija, Ķīna un Brazīlija) zinātņu akadēmijas nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika apstiprināti _IPCC_ secinājumi, un aicināja pasaules valstu valdības nekavējoties pievērsties klimata pārmaiņām. Pasaules izcilākie zinātnieki nebūtu varējuši pateikt to pārliecinošāk.
Diemžēl ietekmīgas ieinteresētās aprindas ir iztērējušas miljoniem dolāru, izplatot nepatiesu informāciju par klimata pārmaiņām. Tās mēģināja noliegt, ka eksistē jebkādi zinātniski pierādījumi par globālo sasilšanu. Pēdējā laikā tās pamatvilcienos pieņēmušas antropogēno (cilvēka radīto) klimata pārmaiņu faktu, taču apgalvo, ka to ietekme nebūs liela. Zinātniskie pierādījumi neatbalsta šādus argumentus. Ir steidzami jārīkojas, lai piemērotos klimata pārmaiņām, kuras ir nenovēršamas, un mazinātu siltumnīcas gāzu, it īpaši CO2, emisiju. 1992.gada Zemes samitā Riodežaneiro pasaules valstis parakstīja Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (FCCC), kuras mērķis ir «stabilizēt siltumnīcas gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas neizraisa bīstamus traucējumus klimata sistēmā». Šāda stabilizācija arī apturētu turpmākās klimata pārmaiņas. Tagad tiek atzīts, ka plašs kaitējums, ko izraisīs, piemēram, jūras līmeņa celšanās, biežāki un intensīvāki karstuma viļņi, plūdi un sausums, tiks nodarīts pat pie nelielas globālās vidējās temperatūras paaugstināšanās.
Lai mums būtu labas izredzes sasniegt šo mērķi, CO2 koncentrācijai nedrīkst ļaut pārsniegt 450 promiļu (tagad tā ir gandrīz 390 promiļu). Tas nozīmē, ka līdz 2050.gadam globālā CO2 emisija jāsamazina līdz līmenim, kas ir 50% zemāks par 1990.gada līmeni (pašlaik tā par 15% pārsniedz šo līmeni), un vidējā emisija attīstītajās valstīs jāsamazina vismaz par 80% no 1990.gada līmeņa. Lielbritānija jau uzņēmusies saistošu mērķi samazināt emisiju par šo daudzumu, un prezidents Baraks Obama paudis nodomu panākt, lai arī ASV izvirzītu sev šādu mērķi. Viena skaidra prasība ir panākt, lai nākamajā desmitgadē vai divās tiktu apturēta tropisko mežu izciršana, kas ir atbildīga par 20% siltumnīcas gāzu. Attiecībā uz emisiju no fosilo degvielu sadedzināšanas Starptautiskā enerģijas aģentūra (IEA) savās Enerģijas tehnoloģijas perspektīvās ir detalizēti izstrādājusi tehnoloģijas un pasākumus, kas nepieciešami dažādās valstīs un sektoros, lai sasniegtu šos mērķus. IEA norāda, ka īstermiņā būs nepieciešama ļoti enerģiska un noteikta rīcība, lai nodrošinātu, ka globālā CO2 emisija beidz palielināties (pašlaik tā palielinās par vairāk nekā 3% gadā), sasniedz kulmināciju ap 2015.gadu un pēc tam stabili samazinās līdz 2050.gada mērķim. IEA arī norāda, ka šos mērķus var sasniegt bez nepieņemama ekonomiskā kaitējuma. Patiesībā IEA uzskaita daudzus labumus, ko iegūs, ja tiks ievēroti tās ieteikumi. Pašreiz ir nepieciešams atzīt, ka antropogēnās klimata izmaiņas nopietni ietekmēs mūsu bērnus, mazbērnus, pasaules ekosistēmas un pasaules nabadzīgākās kopienas un ka šīs ietekmes smagumu var būtiski mīkstināt, rīkojoties tagad.
Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate