Izpētot karti, izvēle krīt par labu paviesoties Latvijas Kara muzeja filiālē Mangaļi - netālu no Tīreļpurva esošajā Ziemassvētku kauju muzejā. Dabas Dienu pārstāv raiba kompānija - esam trīs pieaugušie, pusaudzis, divi deviņgadnieki, divi bēbīši un suns, tāpēc vēlamies, lai visiem saprotami svarīgākos faktus izstāsta gids, un savu ierašanos piesakām jau laikus.
Pietuvoties vēsturei
Tīreļpurvs un Ložmetējkalns ir viens no labāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā. Te apskatāmas 1916. gada leģendāro Ziemassvētku kauju piemiņas vietas: krievu un vācu ierakumi, piemiņas akmeņi latviešu strēlnieku pulku izejas pozīcijās, piemiņas zīmes frontes pārrāvuma vietās, brāļu kapi, piemineklis latviešu strēlniekiem Ložmetējkalnā. Tas ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā. Aptuveni pusstundas braucienā no Rīgas pa Liepājas šoseju sekojam norādei un pagriežamies uz ceļa, kas ieved mežā. Pie Ložmetējkalna daudz auto, skatu tornī kāpēju netrūkst, jo pāri mežu galotnēm paveras tiešām iespaidīga ainava. Teritoriju apsaimnieko a/s Latvijas valsts meži, kas ierīkojuši vairākas atpūtas un ugunskuru vietas, informatīvos stendus un rūpējas, lai valda kārtība. Ceļā uz Mangaļiem meža ainava kļūst aizvien raksturīgāka purvam, apcerīgi skaista un mierīga, un nav nemaz tik viegli iztēloties, ka Pirmā pasaules kara laikā šajā vietā notikušas skarbās Ziemassvētku kaujas - lielākā Krievijas armijas militārā operācija Rīgas frontē kara laikā. Aptuveni 9000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts. Ziemassvētku kauju laikā Ložmetējkalna apkārtnē latviešu strēlnieku vienības izcīnīja savas asiņainākās cīņas Pirmajā pasaules karā. Nosaukumu Ložmetējkalns, kas ir viens no augstākajiem pauguriem Maztīreļpurva kāpā, ieguva jau kara laikā, jo vācu armija šo vietu bija ļoti spēcīgi nocietinājusi. Taču, nonākot Mangaļu teritorijā, nokļūstam vēl tuvāk vēsturei - te atjaunota daļa no nocietinājumu sistēmas posma - blindāža un daļa no vācu aizsardzības līnijas, tā dēvētais vācu valnis, kas savulaik stiepās apmēram 30 kilometru garumā no Lielā Tīreļpurva līdz Olainei. Purva augsnes specifika neļāva veidot tradicionālos ierakumus, tādēļ tika uzbērts zemes valnis, radot tādu kā paaugstinājumu, kur gatavot nocietinājumus. Atjaunoto daļu mūsu bērni izskraida kā labirintu un uzspēlē ķerenes.
Odziņa dabas mīļotājiem
Muzeja pagalmā mūs sagaida gids - vēsturnieks Roberts Līnis pilnā ekipējumā jeb strēlnieka formastērpā ar visu plinti pie sāna. Iejuties tēlā, viņš izvadā mūs pa teritoriju un izrāda karavīru mītni jeb baraku, bet muzeja iekštelpās atraktīvi novada īso kursu vēsturē. Mazie puikas tiek pie šaujamieroču un granātu izpētes, bet vispārēju atzinību izpelnās kauju vietu makets, kurā sīki un smalki attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar Pirmā pasaules kara nocietinājumiem. Lai iejustos karavīru ikdienā, dodamies uz improvizētu sporta laukumu, kur nākas iztēloties, kā būtu rāpties cauri dzeloņdrāšu pinumiem, pārvarēt nocietinājumu šķēršļus un steigties pa purvainām takām ar smagu munīcijas kasti. Visi noteikumus ievērot nespējam, un par sodu Roberts liek piepumpēties. Disciplīnai jābūt! Dabas mīļotājiem ekskursijas odziņa ir pastaiga purvā - vācu valnis ir kā taka, pa kuru ejot nonākam 700 metru attālumā no muzeja esošajā 1. latviešu strēlnieku brigādes vācu frontes pārrāvuma vietā, kur 1917. gada 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā kalendāra) iesākās Ziemassvētku kaujas. 1993. gadā šeit tika uzstādīta piemiņas zīme - sešus metrus augsts priedes koka zobens, kas simbolizē vācu aizsardzības līniju, kuru pārcirtis latviešu strēlnieku zobens. Takas malā starp kokiem izvietoti dažādi ar kara tematiku saistīti objekti, kurus mums uzdevums saskatīt un saskaitīt, taču arī pati pastaiga ir skaista, jo gaiss smaržo pēc rudenīga meža, starp kokiem zirnekļu tīkli mirdz saulē... Prātoju, kā te būtu ziemā, sniegā, salā...
Ir ko darīt visiem
Ziemassvētku kauju muzejs pielāgo ekskursiju aktivitātes un stāstījuma specifiku apmeklētāju vecumam, interesēm, spējām. Viena tēma - daudzveidīgas interpretācijas. Mangaļos var nosvinēt arī dzimšanas dienas, sarīkot pikniku - ir nojume, ugunskura vieta. Ir izstrādāta speciāla ekskursija skolēniem, bet fizisko aktivitāšu cienītāji var piemiņas objektu apskati apvienot ar pārgājienu, mērojot attālumu pa ceļu vai piemeklējot alternatīvas takas, ja drosme, spēks un koordinācijas prasmes nebiedē doties purvā. Jo mobilajām ierīcēm vietām pazūd uztveršanas zona, tādēļ var nākties paļauties tikai uz saviem spēkiem. R. Līnis stāsta - purvā pazudis neviens neesot, jo kvadrāta veidā tam apkārt ved ceļš, uz kura agri vai vēlu varēs iziet. Ja pārvietojas pa ceļu, apkārtni var apskatīt arī, braucot ar velosipēdu.