Tomēr, pēc ekspertu domām, atklātībā nākusī saruna arī vedina uz pārdomām - kāpēc E. Jakrins mēģinājis tā rīkoties un vai tas neizgaismo ierastu praksi, kā politiķi un daļa mediju kārto darījumus.
Maigi pausti draudi
Jau vēstīts, ka E. Jakrina iniciētā tikšanās ar M. Gailīti notika netālu no LTV ēkas un ir nofilmēta. Šis materiāls jau nodots Drošības policijai. LTV publiskotā saruna liecina, ka E. Jakrins centies apspriest M. Gailīša sievas pozīcijas LVRTC, kur viņa pirms pāris mēnešiem pieņemta darbā par Personāla daļas vadītāju, mēģinot netieši norādīt uz savu ietekmi viņas karjeras attīstībā, piemēram, pieļaujot, ka viņai varētu «atlaist» pārbaudes laiku. Tāpat E. Jakrins centās netieši norādīt uz runām, ka M. Gailīša dzīvesbiedre amatā nonākusi, pateicoties ZD vadītāja saistībai ar apvienībai Par labu Latviju! (PLL) pietuvinātajiem brāļiem Ģirtu un Lauri Dripēm, no kuriem pirmais ir PLL līdera Aināra Šlesera preses sekretārs, bet otrais - iepriekšējais LVRTC valdes priekšsēdis. Tieši vēlmi pārbaudīt šo faktu E. Jakrins izplatītajā paziņojumā min kā iemeslu, kāpēc inicēja tikšanos, savukārt M. Gailītis abu brāļu ietekmes kanālu izmantošanu noliedz. Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins sarunā saskata mēģinājumu izdarīt spiedienu uz M. Gailīti un «maigi paustus draudus». «No tiesiskā viedokļa tas nav pieņemams, bet ne viss, kas ir nepieņemams, ir ierakstīts krimināllikumā,» norāda A. Judins, tā pasakot, ka viņš neredz likuma pantu, kuru varētu piemērot pret E. Jakrinu.
Uz jautājumu, kāpēc E. Jakrins viņu uzrunāja, M. Gailītis atbild: «Es domāju, ka viņš meklēja draudzību.» Tas sakrīt ar TV3 raidījuma Nekā personīga režisores Artas Ģigas teikto - viņa saredz drīzāk E. Jakrina mēģinājumu nodibināt neformālas attiecības ar M. Gailīti cerībā gūt labvēlīgu atspoguļojumu LTV, nevis vēlmi apspriest konkrētus De facto sižetus. Latvijas Radio ziņu dienesta vadītāju Jāni Siksni politiķi esot likuši mierā, bet viņu nodarbinot viens jautājums - vai E. Jakrina rīcība nozīmē, ka tādi mediju ietekmēšanas mēģinājumi jau iepriekš izdevušies? Eksperti uzskata, ka gadījums paver politikas un mediju virtuves netīrāko daļu. Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs pieļauj, ka E. Jakrins lietojis jau iepriekš paša izmantotu vai no citiem politiķiem noskatītu shēmu, kā veidot attiecības ar medijiem. Arī RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne uzskata, ka uz āru izlauzusies parasta mediju un politiķu attiecību šķautne, kas iepriekš nav nofilmēta.
Ietekmēt nevarot
Lai arī eksperti norāda, ka «stāsts nav tikai par Jakrinu un Gailīti», tomēr arī pats LTV ZD vadītājs neesot bez vainas, ka par viņu politiskajā vidē varētu rasties priekšstats kā par cilvēku, ar kuru varētu mēģināt «draudzēties». A. Ģiga pieļauj, ka E. Jakrinam šāds viedoklis radies, ņemot vērā M. Gailīša draudzīgās attiecības ar brāļiem Dripēm. Kā tuvs viņa draugs mediju vidē tiek minēts Ģ. Dripe. M. Gailītis atzīst, ka viņa draudzība ar Ģ. Dripi ilgstot jau 17 gadu: «Ko man darīt, ja es ar viņu apsēdos vienā universitātes solā?» Viņš gan apgalvo, ka «brāļi ar mani nedraudzējas profesionālā ziņā». Vēl nesen ZD nobrieda neapmierinātība ar to, ka M. Gailītis mēģinājis panākt vairāku PLL labvēlīgu sižetu nonākšanu Panorāmā. Tam ZD darbinieki neoficiāli Dienai min vairākus piemērus, kaut vai M. Gailīša iniciēto interviju ar pašreizējo PLL valdes locekli Juri Savicki. J. Juzefovičs atzīst, ka Panorāmā neredz uzkrītošu atbalstu kādam politiskam spēkam, bet «politiskā reportēšana ir virspusēja, kas ir izdevīga politiskajiem spēkiem». Savukārt A. Rožukalne norāda, ka atsevišķos gadījumos manījusi pozitīvāku LTV attieksmi pret PLL. Piemēram, nesenajās M. Gailīša vadītajās 100.panta preses klubs diskusijās pret PLL līderiem viņš bijis maigāks nekā pret Vienotības līderiem. M. Gailītis noliedz, ka mēģinājis panākt pozitīvāku PLL atspoguļojumu LTV ZD raidījumos, nesen publiskotos gadījumus ar darbiniekiem viņš izrunājis un viņi esot apliecinājuši, ka uzticas M. Gailītim. A. Ģiga norāda, ka, viņasprāt, esošos De facto žurnālistus M. Gailītis arī nevarot ietekmēt, jo viņi esot gana pieredzējuši.
LTV uzraugošās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēža vietniece Dace Buceniece, komentējot notikušo, norādīja: «Padome nekā papildus īpaši nereaģēs, jo uzskata, ka LTV rīkojās pareizi, ziņojot attiecīgajām instancēm par šo gadījumu.»