Kāda Karjeras Dienas lasītāja - juriste, kura vēlas palikt anonīma, lai neietekmētu savu klientu tiesvedību, - mums raksta, ka viņai bieži nākas tiesā pārstāvēt cilvēkus, kuri nonākuši sprukās, jo ar darba devēju noslēguši «visādus dīvainus līgumus». Viens no izplatītiem scenārijiem ir uzņēmuma lūgums darbiniekiem reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un uzņēmumu līgumu noslēgšana darba līgumu vietā, lai gan strādājošo ikdiena nav mainījusies. Darba devējs tādējādi sevi nodokļu ziņā atslogo, bet darbinieki…
Maizes devējam nespītēs
Darbinieku pārtapšana par «pašnodarbināto» darba devējam nenoliedzami ir izdevīga - par darbinieku vairs nav jāveic obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes atšķiras. «Absolūtajos skaitļos runājot - lai darbinieks uz rokas saņemtu Ls 300, tas darba devējam, slēdzot darba līgumu, izmaksās aptuveni Ls 520, bet, slēdzot uzņēmumu līgumu, - ap Ls 350,» komentē minētā juriste.
Nav arī grūti saprast, kāpēc šādam darba devēja priekšlikumam piekrīt strādājošie - taustāmā alga nemainās, turklāt milzīga bezdarba apstākļi nav īstais laiks, kad nebūt vienisprātis ar savu maizes devēju. «Darbinieki paši patlaban parakstās uz visādām provokācijām. Tāpat kā, palūdzot reģistrēties kā pašnodarbinātajiem, darba devējs viņiem var arī pateikt - strādāsiet bez darba līguma, ejiet, iestājieties bezdarbniekos, un saņemsiet gan pabalstu, gan algu aploksnē. Darbinieks nodomā - jā, kāpēc gan maksāt kaut ko valstij? - un ar prieku piekrīt,» ilustrē Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza.
Pats sev darbavieta
Tomēr, piekrītot darba devēja plānam darbiniekus pārvērst par «pašnodarbinātajiem», jāatceras - slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās jeb strādājošā sociālā un tiesiskā aizsardzība nu kļūst atkarīga tikai no viņa paša.
Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tagad darba devēja vietā jāveic pašam pašnodarbinātajam, ja vien viņa gada ienākumi ir vismaz divpadsmitkārtīgas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses sekretāre Edīte Olupe gan atzīst, ka izveidotā sociālā sistēma ar sāpīgajiem cirpieniem patlaban ir nopietni «sačakarēta», tāpēc nav brīnums, ka ticība tai zudusi un sociālās iemaksas cilvēki veic negribīgi, tā vietā nereti izvēloties strādāt nelegāli. Turklāt, pat ja pašnodarbinātais izvēlas legālo ceļu un sociālo nodokli par sevi maksā, viņš ar to vairs netiek apdrošināts pret bezdarbu un nelaimes gadījumiem darbā, viņam nepienākas atvaļinājums un ir problēmas slimības gadījumā, jo oficiāli viņš tagad pats ir sava darbavieta.
Karjeras Dienas lasītāja juriste norāda uz vēl vienu šāda darbinieka un uzņēmuma attiecību scenārija slideno vietu - tas var atsaukties uz iespēju saņemt godīgi nopelnīto algu. «Pie uzņēmumu līguma parasti ir jāvienojas par darba nodošanu un pieņemšanu. Ja negodprātīgs darba devējs vienkārši atsakās darbu pieņemt (parakstīt aktu), visticamāk, par to arī netiks veikts norēķins. Otrām kārtām, arī darba pieņemšana vēl nenozīmē, ka tiks samaksāts,» viņa skaidro. Tādējādi cilvēkam vēlāk var nākties smagi tiesāties, lai vispirms tiesa konstatētu, ka viņa attiecības ar uzņēmumu patiesībā bijušas darba tiesiskās attiecības, bet pēc tam - lai saņemtu nopelnīto. Juriste piebilst, ka strīdu un problēmu gadījumā Valsts darba inspekcija nebūs palīgs, jo tā var iejaukties tikai tad, ja cieš darba tiesiskās attiecības, kas dibinātas uz darba līguma pamata. To apstiprina arī V.Virza no VDI: «Pašnodarbinātajam jāsaprot, ka viņš ir kā mazs uzņēmums un problemātiskas attiecības ar citu uzņēmumu var risināt tikai civiltiesiskā kārtā.»
Jāvērtē pēc būtības
VDI pārstāvis atzīst, ka cilvēka tiesības kļūt par uzņēmēju nevar tikt ierobežotas, pat ja cauri spīd viņa darba devēja intereses, taču kontrolējošās iestādes problēmu risināšanai var pieslēgties brīdī, kad tiek konstatēts, ka darbinieki ir pašnodarbinātie tikai pēc papīriem, bet ne pēc attiecību satura.
Civillikuma 2212.pants un Darba likuma 28.pants nosaka pazīmes, kas pēc būtības atšķir darba un uzņēmumu līgumus. Galvenais - īstam pašnodarbinātajam līgumā nevar būt punkti par darba (nevis atsevišķa pasūtījuma) veikšanu ilgtermiņā, noteiktu darblaiku un stundām, subordināciju uzņēmumā, atrašanos noteiktā darba vietā, darba veikšanu tikai pašrocīgi bez apakšlīgumu slēgšanas u.tml. Ja tas viss līgumā ir, tas pēc būtības ir darba līgums. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8.panta 2.2. daļā ir noteiktas pazīmes, pēc kurām, ja izpildās kaut viena, tiek uzskatīts, ka cilvēks gūst darba (nevis saimnieciskās darbības) ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis. Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļā norāda, ka darba devēju tendence žonglēt ar darbinieku statusu ir pamanīta un kontroles pasākumos uzņēmumos tai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tomēr uzrunātie speciālisti arī strādājošos aicina apzināties gan to, ko viņi paraksta, gan to, kādas tam var būt sekas.