Grāmatnīcā nemainīja
Laiku pa laikam izlūkos ienāk «piesardzīgie» - pārliecinās, ka mantas tik tiešām var saņemt par brīvu - apmainot. Arī devītklasniece Katrīna no Carnikavas ir mazliet pārsteigta, ka skolas lietas «var ņemt par velti, tik, cik vajag». Viņa Mantiniekā kopā ar vecmāmiņu un māsīcu pārskata rakstāmpiederumu kaudzīti un, liekot vienu uz otras, atlasa sev tīkamākās klades un burtnīcas. Tās viņas grib iemainīt pret nupat pirktajām vēstures grāmatām. «Vectētiņš grāmatnīcā gan man, gan māsīcai kopā par 17 latiem iegādājās grāmatas, bet izrādījās, ka tās mamma jau bija nopirkusi. Tā kā grāmatnīcā tās atpakaļ nepieņēma, esam laimīgas, ka varam iemainīt pret nepieciešamām lietām,» stāsta Katrīna. Arī Niks riņķo ap rakstāmpiederumu galdu. Viņš izvēlas penāli un pildspalvu, ignorējot mammas ieteikumus. Zēns šogad atsāks mācības pirmajā klasē, pērn slimošanas dēļ skolas gaitas tika pārtrauktas uz gadu. Nika mamma Rudīte, pedagoģe, stāsta, ka pirmklasniekam Nikam pērn pirktās grāmatas šogad skolā izsniegtajā jaunajā grāmatu sarakstā vairs neesot. Saraksts esot citāds. Viņa grāmatām jau iztērējusi Ls 25. Rudīte Mantiniekā cer ieekonomēt vismaz Ls 10. Savukārt Kristīne un Sindija te meklē latviešu valodas un vēstures grāmatas 7.klasei, grāmatnīcā šādu grāmatu pagaidām neesot, izpirktas.
Ziedo un meklē
Cītīgi līdzpaņemto grāmatu sarakstu lasa un vajadzīgās lietas meklē Laila Zviedre (strādā IT jomā) un viņas meita Monta. Viņas šogad grāmatu pirkšanu atstājušas uz pēdējo brīdi, «cerējām, ka augustā grāmatām tiks samazināts PVN». Laila un Monta grāmatnīcā vēl nav bijušas, iespējams, ka šogad to nemaz nevajadzēšot darīt, jo Mantiniekā ir meklētās grāmatas gan latviešu valodai, gan sociālajām zinībām. Tādējādi viņas cer, ka mācību gada sākuma izdevumi, kas vidusskolas klasei ir ap Ls 50, summā neiekļaujot skolas formu, tomēr saruks.
Dažas minūtes Mantiniekā uzkavējas ziedotāji - ieskrien, atdod mantas un smaidīgi tūlīt pat dodas prom. Anna, augstskolas studente, un viņas mamma Inese Baranovska, projektu vadītāja, maiņas punktā nodod palielu grāmatu kaudzi. Tās ir Annas un viņas brāļa vecās mācību grāmatas, kuras neviens sen vairs nelasa. «Grāmatas krājas plauktos, bet mest ārā ir ļoti neētiski. Kāpēc neiedot kādam, kuram tās ir vairāk vajadzīgas?» uzskata Inese.