Draudzīgas pirmsspēles spēlētāju sarunas aizkulisēs un Coyotes spēlētāja Lī Stempjaka smaids uz lielā videokuba iesildīšanās laikā sniedza atbildi tiem, kuri pārspīlēti uzsvēra šīs spēles principiālo nozīmi. Arī spēles dienā Fīniksas kluba mājaslapā nevarēja atrast izvērstu informāciju par paredzamo spēli Rīgā, lai gan uz Latviju bija atbraukuši 25 Ziemeļamerikas mediju pārstāvji un gandrīz visa Coyotes kluba vadība. Mača rīkotāji patiešām bija pacentušies, sākot no bagātīgi klāta galda oficiālajām personām viesnīcā Islande līdz skatītāju izklaidēšanai ar rokgrupas uzstāšanos uz gaisā paceļamas skatuves spēles pārtraukumos.
Arī spēle izdevās. Varbūt pietrūka tā asuma un dzirksteles, kura strāvo, kad ir cīņa par svarīgiem punktiem vai iekļūšanu nākamajā kārtā, taču bija redzams, ka Fīniksas komanda ir labi mobilizējusies un spēlē kā jau komandai pienākas pēdējā pirmssezonas pārbaudes spēlē. Coyotes izpildījumā neredzējām tik paviršas kļūdas, kādas Sanktpēterburgā pret SKA pieļāva Hurricanes. Rīgas Dinamo gan nepiedāvāja arī tik aktīvu uzbrukuma hokeju kā SKA.
No otrā perioda varēja manīt, ka rīdziniekiem pēdējais KHL izbraukums ir atņēmis vairāk spēka nekā Coyotes saspringtais režīms spēles dienā ar pārlidojumu no Prāgas uz Rīgu. Eiropas izmēra laukums gandrīz parocīgāks bija Fīniksai, jo pēc kustības viesi pārspēja dinamiešus. Uz Rīgas ledus apliecinājās, ka Coyotes spēlē viens no NHL labākajiem vārtsargiem Iļja Brizgalovs, ka Fīniksai ir viena no spēcīgākajām aizsardzības līnijām līgā un ka pietrūkst visaugstākā līmeņa izpildītāju uzbrukumā. Daudzas labas izdevības viesi neizmantoja.
Vienīgajā rīdzinieku vārtu guvumā lielākais nopelns pienākas Brokam Troteram, kurš Hartiganam piegādāja ripu vārtu priekšā. Savs prieciņš tika arī Dinamo līdzjutējiem.