Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka pilsētnieka kartes ieviesīs arī Daugavpilī, tomēr Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis šādu informāciju noraidīja, sakot, ka «neatbalsta iedzīvotāju dalīšanu pilsētniekos un lauciniekos». Dienai viņš apgalvoja, ja arī «mums būs identifikācijas karte, tad tā būs Latgales karte, kuru varēs saņemt visi reģionā dzīvojoši, tādējādi nodrošinot iedzīvotājus ar tām priekšrocībām, ko piedāvā pašvaldība».
«Pašvaldībām jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti trīs vai vairāki zaķi. Jo vairāk, jo labāk,» intervijā Dienai pilsētnieku karšu ieviešanu pamatoja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrēvics. Ieviešot pilsētnieka identifikācijas karti Siguldā, šādi cer nošaut piecus zaķus, Dienai atzina U. Mitrēvics. Pirmais, siguldieša karte dos iespēju saņemt 200 dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, otrais, tas ir lokāla patriotisma stiprināšanas jautājums, trešais - nav nepieciešams piebāzt maku ar daudzām atlaižu kartēm, ir tikai viena, ceturtais - mārketinga atbalsts vietējiem iedzīvotājiem, jo veicina vietējo preču un pakalpojuma noietu, un piektais - cilvēks sāk domāt, kurā «pašvaldībā aiziet iemaksātie nodokļi», uzsver pilsētas mērs.
Pievilina naudu
Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs noraida iespēju, ka ar pilsētnieka karti iespējams pievilināt iedzīvotājus, un skaidro, karte vienīgi uzlabos iedzīvotāju uzskaiti, piemēram, sabiedriskajā transportā vai saņemot brīvpusdienas skolā. Tas esot nepieciešams, lai saprastu, tieši kuri rēzeknieši un cik bieži izmanto pašvaldības atbalstu. Jautāts, vai, sadalot iedzīvotājus pilsētniekos un apkārtējos novados dzīvojošajos, necietīs lauku iedzīvotāji, A. Bartaševičs norādīja, koncentrējot spēku pilsētu attīstībā, labumu gūs arī lauku iedzīvotāji: «Viņi varēs dzīvot ekoloģiski tīrā vidē, vienlaikus izmantojot pilsētas piedāvātos bonusus.»
Nav datu, vai saistībā ar to, ka galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem plānotas ievērojamas sabiedriskā transporta atlaides Rīgā, mazinājies citu lielāko Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaits, viennozīmīgi teic Dienas aptaujātie pilsētu pašvaldību vadītāji, atzīstot, katra iedzīvotāja zaudējums nozīmē mazāku budžetu. Līdz šim Latvijas pašvaldību budžetu lielā mērā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. «Tāpēc katrā pašvaldībā ir cīņa par iedzīvotājiem,» atzīst Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs un stāsta, ka pēdējo četru mēnešu laikā no Tukuma izrakstījušies 119 cilvēku, kas esot divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gadus. «2013. gadā budžets tikai iedzīvotāju skaita mazināšanās dēļ sarucis par 300-400 tūkstošiem latu,» stāsta J. Šucs. Savukārt A. Bartaševičs norāda, Rēzeknē nav novērota tendence, ka strauji samazinās iedzīvotāju skaits, bet atzīst, ka ik gadu budžetam ir tendence sarukt.
Piedāvā zemi
Par iedzīvotāju piesaisti domā arī Cēsīs. Pilsētas attīstības nodaļas vadītājs Pauls Irbins teic, ka Cēsis cenšas būt maksimāli draudzīgas ikvienam, kurš vēlas pārcelties uz šo pilsētu dzīvot vai sākt veidot biznesu. Piemēram, lai atvieglotu ģimeņu pārvākšanos uz Cēsīm, pašvaldība sākusi sadalīt tās īpašumā esošos lielos zemes gabalus mazākos - tādos, kas piemēroti privātmāju celtniecībai, kuri tiek pārdoti par cenu, kas ir tuvu kadastrālajai vērtībai. Tas zemi padara krietni lētāku, nekā pērkot no privātpersonas. Savukārt, ja ģimenei nepietiek līdzekļu nekustamā īpašuma iegādei, pašvaldība savus zemes gabalus piedāvā arī iznomāt privātmāju celtniecībai, kas var atvieglot finansiālo slogu ģimenēm, kuras izlēmušas par labu mājokļa būvei, taču nevar atļauties tūlītēju zemes iegādi.
Cēsīs arī daudzbērnu ģimenes saņem 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.
J. Šulcs norāda, ka Tukumā tāpat kā citviet Latvijā pilsētas atbalsta politika vērsta uz ģimenēm: «Esam izstrādājuši trīs gadu atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem - piedāvājam bērnudārzus, kuros nav rindu, brīvpusdienas skolēniem un sabiedrisko transportu par brīvu.»
Savukārt Daugavpils pilsētas domes deputāti pieņēmuši lēmumu atbalstīt studentus, piešķirot pašvaldības stipendijas topošajiem mediķiem rezidentiem. Stipendijas mērķis ir piesaistīt jaunus darbiniekus Daugavpils medicīnas iestādēm. Daugavpils domes deputāts Reinis Joksts skaidro, ka situācija ar izglītotiem darbiniekiem Latgales reģionā ir ļoti smaga. Puse no ārstiem ir pensijas un pirmspensijas vecumā. Medicīnas iestādes Daugavpilī ir modernas, izmanto jaunāko tehniku, bet nav kas strādā ar to. J. Lāčplēsis ļoti cer, ka šis domes lēmums palīdzēs atrisināt darbinieku trūkuma problēmu medicīnā. Tas no pašvaldības katru gadu prasīs 13 tūkstošus eiro. Stipendijas apmērs ir 220 eiro mēnesī, turklāt rezidents saņem arī valsts garantētu algu. Noteikums ir tikai viens, pēc rezidentūras Daugavpilī jānostrādā pieci gadi. Līdzīga sistēma - atbalsts topošajiem mediķiem, darbojas arī Rēzeknē. Jauniešus Rēzeknei, pēc pašavaldības pārstāvju domām, piesaista arī nesen atklātā koncertzāle Gors.
Nodokļu atlaides
Pašvaldības domā arī par to, kā piesaistīt darbvietu radītājus - uzņēmējus un investorus, jo bezdarbs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas iedzīvotājus var pamudināt doties labākas dzīves meklējumos uz Rīgu vai arī ārvalstīm. Piemēram, Tukumā uzņēmēju atbalstam tiek sakārtota pilsētas infrastruktūra. J. Šulcs norāda, sākoties krīzei, pašvaldība uzņēmējiem nāca pretim, piedāvājot īpašuma nodokļa atlaides tiem, kuri nav samazinājuši savu darbinieku skaitu. Līdzīgu ceļu, lai pievilinātu investorus un uzņēmējus, iet arī Daugavpils, kur pilsētas dome, reorganizējot rūpniecisko zonu, nākamgad ieguldīs ap trim miljoniem eiro ūdensvadu, kanalizācijas un apgaismojuma nomaiņai.
Savukārt Tukuma pilsētas mērs arī stāsta, tā kā pilsētā īpašumiem ir liela nomas maksa, tad pašvaldība ir iegādājusies jaunceltni, kuru arī saveda kārtībā: «Dzīvokļus izīrējam uzņēmēju vajadzībām, tādējādi piesaistot darbaspēku.»
Arī Cēsīs uzsvars ir uz pašvaldības īpašumu, kurā patlaban ir vairāk nekā 100 dzīvokļu. Lai īpaši uzrunātu potenciālos uzņēmējus, pašvaldība šogad plāno aptuveni desmit no tiem izremontēt un piedāvāt iegādāties vai iznomāt cilvēkiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību Cēsīs, norāda P. Irbins.
Pašvaldība plāno sākt reģionālās krājsabiedrības izveidi, kas varētu būt reāls finanšu instruments, ar ko palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem, kuri gribētu sākt strādāt Cēsīs. Turklāt Cēsu novada pašvaldība kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti veidos attālināto darba vietu centru.