Aprīļa sākumā premjers ministriem «atmeta» atpakaļ nozaru rīcības plānus un lika tos pārstrādāt, savos komentāros norādot uz punktiem, kuri viņu neapmierināja. Pagājušajā nedēļā M. Kučinskis tikās ar ministriem, un plāni tika uzlaboti. M. Kučinskis Dienai atzina, ka negribot ministriem neko pārmest, jo acīmredzot viņi ir pieraduši pie tā, ka rīcības plānā var sarakstīt daudzas lietas neatkarīgi no tā, vai budžetā tām ir finansējums. «Tāpēc tie plāni nekad netika pildīti, jo bija viegli atrunāties, ka to nevar izdarīt, jo nav naudas,» skaidroja M. Kučinskis. Viņš minēja iespaidīgas summas, kas papildus būtu nepieciešamas, lai «visus sapņus piepildītu» - šajā gadā, kad budžets jau ir apstiprināts, tie būtu 158 miljoni eiro, nākamgad - 661 miljons, bet 2018. gadā - 842 miljoni. «Ir jāsaprot, ka nauda neaug kokos. Ir jāmaina pieeja - reforma ir vajadzīga, lai pie naudas tiktu, bet, ja ar reformu saprot tikai naudas ieguldījumu esošajā sistēmā, tad tā nav reforma,» teica M. Kučinskis.
Viņa pieeju atbalsta arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura Dienai teica: «Milzu summas, kur skaidri zinām, ka to nevar atļauties, netiks iekļautas rīcības plāna pamattekstā. Nevar deklaratīvi ielikt pasākumus tikai tāpēc, lai radītu sabiedrībai ilūziju, ka tiek strādāts, jau skaidri zinot, ka to nevar atļauties. Tāda ir premjera pieeja un, manuprāt, - diezgan pareiza.» Finanšu ministrija veic ministriju bāzes izdevumu auditu. Ja kādā ministrijā radīsies ietaupījumi, tad ministriem solīts šo naudu nepārdalīt, bet ļaut izmantot savu prioritāšu finansēšanai. Jau ziņots, ka visrūpīgāk tiks auditēti Veselības ministrijas izdevumi. Premjeram bija informācija, ka ir cerības arī šīs ministrijas iekšienē rast iespēju līdzekļus izmantot racionālāk. D. Reizniece-Ozola uzskata, ka rīcības plānā ierakstītais atbilst valdības deklarācijai. Savukārt Vienotības politiķus neapmierina atteikšanās no iepriekš dotajiem solījumiem.
Trešais partneris - Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK - sliecas nostāties ZZS pusē, liecināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda Dienai sacītais: «Valdība nevar uzņemties darbus, kuriem Saeima nav iedevusi naudu. Rīcības plānā var ierakstīt tikai tos uzdevumus, kuriem ir resursi.» K. Gerharda situācija gan esot vienkāršāka, jo viņa vadītā ministrija papildu finansējumu neesot prasījusi. M. Kučinskis arī ļoti labi izprotot pašvaldību problēmas. Piemēram, K. Gerhards apņēmies sagatavot koncepciju par pašvaldību piedalīšanos uzņēmējdarbībā, paplašinot to iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai, ko atbalsta arī premjers.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība), ar kuru tikās nevis M. Kučinskis, bet viņa slimības laikā premjera biroja pārstāvji, bijis pārsteigts, ka no sociālā budžeta 65 miljoni jau šogad tiek paredzēti veselības aprūpei, pat nedodot iespēju Labklājības ministrijai būt līdzatbildīgai kopīgā mērķa īstenošanā. M. Kučinskis skaidroja, ka runa ir par veselības aprūpes sistēmas reformu. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan vēl neesot iesniedzis priekšlikumus, kā to paredzēts īstenot. Atbildot uz vaicāto, vai nav plānota veselības ministra nomaiņa, ja pieaugs neapmierinātība sabiedrībā, premjers norādīja, ka viņam ir svarīgi, lai tiek īstenotas reformas. «Skatīsimies, kā viņš strādās,» piebilda M. Kučinskis.
Šonedēļ valdības rīcības plānu pilnveido Pārresoru koordinācijas centrs, nākamnedēļ to paredzēts izskatīt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.