Lai pagatavotu _3/4bleskiver_, kuru forma atgādina Latvijā nopērkamos riekstiņu cepumus, nepieciešama speciāla panna. Klāt piedzer _glog_, ko jau pusotru mēnesi pirms svētkiem var nopirkt vai ikkatrā kafejnīciņā. _Glog_ ir karstvīns, kam pievienots kanēlis un alkoholā izmērcēti rieksti un rozīnes. Lai arī _glog_ esenci var nopirkt lielveikalos, lielākā daļa dāņu ģimeņu to gatavo paši - kā gan lai citādi tiek vaļā no gada laikā iekrātajām neiztukšotajām pudelēm stiprā alkohola.
Dāņu vienotība Ziemassvētku tradīciju ievērošanā mani pārsteidza. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par lielāko daļu no tām nekad iepriekš nebiju dzirdējusi. Ikkatras, pat nelielās organizācijas vai uzņēmuma rīkoto tradicionālo Ziemassvētku vakariņu dēļ ir grūti atrast dāni, kuram decembrī būtu brīva kaut vai viena nedēļas nogale, un visi piedzeras līdz vājprātam. Šai laikā, šķiet, atļauts viss, kas bijis aizliegts gada garumā.
Jāmeklē mandeles
Ziemassvētku vakarā dāņu ģimenes pulcējas pie vakariņu galda, kurā tiek celts cūkgaļas šķiņķis ar apbrūninātu ādiņu un/vai cepta pīle, vārīti kartupeļi, brūnā mērce un marinētu sarkano kāpostu salāti, kas uzkarsēti kopā ar glāzi vīna. Obligāts Ziemassvētku vakariņās ir deserts - rīsu putra ar saldo krējumu, sasmalcinātām mandelēm, pārlieta ar karstu ķiršu mērci. Desertā «paslēptas» arī divas veselas mandeles. Jāēd uzmanīgi, jo tas, kurš savā šķīvī atrod veselu mandeli, tiek pie dāvanas. Protams, netrūkst eglītes un dāvanu, bet iepriekš visiem jāriņķo ap eglīti, dziedot Ziemassvētku dziesmas.
Ziemassvētkus nesvin
Ķīnā Ziemassvētkus nesvin un jāiet uz darbu gluži tāpat kā jebkurā citā dienā, stāsta modes dizainere Baiba Ladiga, kura Šanhajā dzīvo jau divus gadus. «Ķīnieši, protams, zina par Ziemassvētku eksistenci, bet viņiem nav izpratnes, ko tie nozīmē. Tie tiek izmantoti tikai komercijas nolūkos: restorānos staigā rūķi sarkanās cepurēs, pie bāriem mirguļo uzraksti Marry Christmas. Lai izspiestu naudu,» viņa saka.
Ārzemnieki parasti nosvin svētkus savā lokā. Dāvanas gan viņi nedāvina. «Tā kā cilvēki lielākoties atbraukuši uz neilgu laiku, nav jēgas apkrauties ar mantām.»
Pirmo gadu, esot Ķīnā, Baiba aizgāja uz katoļu dievkalpojumu. «Taču viss notika ķīniski. Pat Ziemassvētku dziesmiņas dziedāja ķīniski. Tas šķita ļoti jocīgi,» atceras Baiba. Ziemassvētku sajūta Baibai Ķīnā tā arī nekad nav atnākusi, jo šie svētki viņai saistās ar ģimeni. «Arī eglīšu Ķīnā nav, labākajā gadījumā - plastmasas.»
Vecīši saulesbrillēs
Dārta Darbiņa kopā ar draugu kinostudentu Reini patlaban dzīvo Austrālijā. Tur Ziemassvētki ir vasaras vidū, tādēļ svētku sajūtu, noķert grūti. Visur ir koši zaļi un rozā rotājumi un vecīši saulesbrillēs, vietējie gatavo svētku bārbekjū, Dārta raksta. «Gribējām iedzert karstvīnu, bet nekur neatradām. Tāpēc viegli sadzērāmies no pusotra aliņa un gājām ķiķināt uz Melburnas parlamenta trepēm. Vēlāk vakars bija diezgan tradicionāls - zvans uz mājām, vakariņas, vīns un svecītes,» stāsta Dārta. Tā kā Austrālijā visi pērk mākslīgās egles, viņi egles vietā uzposuši lampu.