Tas, visticamāk, nozīmē, ka nevienai koalīcijai pēc vēlēšanām nebūs vairākuma, bet jaunās valdības veidošanā izšķiroša loma var būt galēji labējai partijai Zviedru demokrāti.
Vēlas pārmaiņas
Zviedrijas premjerministra Frēdrika Reinfelta vadītā Moderātu (mēreno) partija kopā ar vēl trim centriski labējiem spēkiem ir pie varas jau kopš 2006. gada, viņiem veiksmīgi izdevās izvest valsti no 2008. gada finanšu krīzes, bet kopš 2009. gada ziemeļvalsts ekonomika piedzīvo izaugsmi. F. Reinfelta valdība samazināja nodokļu slogu un apcirpa sociālos izdevumus, kā arī veicināja uzņēmējdarbību.
Tajā pašā laikā Zviedrijā ir augstākais bezdarba līmenis Skandināvijā - aptuveni astoņi procenti. Vēl augstāks bezdarbs ir jauniešu vidū. Daudzi zviedri ir satraukušies par problēmām izglītības sistēmā un aizvien pieaugošo privātā kapitāla lomu veselības aprūpē.
Sociāldemokrāti un viņu sabiedrotie - Zaļā partija un no bijušajiem komunistiem veidotā Kreisā partija - sola samazināt bezdarbu un palielināt finansējumu veselības aprūpei un izglītībai. Sociāldemokrātu līderis Stēfans Lēvens šim mērķim desmit gados vēlas tērēt 40 miljardus kronu (4,35 miljardi eiro), vēsta Reuters.
Lai valdībai būtu šādi līdzekļi, sociāldemokrāti piedāvā palielināt nodokļus cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem, dubultot pievienotās vērtības nodokli luksusa restorāniem un palielināt nodevas zviedru bankām, viens no partijas ekonomiskās programmas izstrādātājiem Frēdriks Ūlovsons stāsta laikrakstam The New York Times.
Acīmredzot liela daļa zviedru sabiedrības vēlas pārmaiņas, tāpēc ir gatava uz nākamajiem četriem gadiem valsts vadības grožus nodot centriski kreiso partiju rokās. Par tām kopā balsi gatavi atdot 45,2% balsstiesīgo, liecina socioloģisko pētījumu uzņēmuma Novus šonedēļ veiktā aptauja. Šajā aptaujā centriski kreiso pārsvars pār pašreiz valdošo koalīciju ir tikai 3,6%, lai gan vēl nesen tas bija sasniedzis pat 10%. Daļa analītiķu gan šaubās, ka līdz vēlēšanām centriski labējo aliansei izdosies izrauties priekšgalā.
Galēji labējo panākumi
Lai kā beigtos vēlēšanas, pagaidām nekas neliecina, ka kāda no koalīcijām iegūs 175 deputātu vietas, kas dod parlamentāro vairākumu. «Nedomāju, ka uzreiz pēc vēlēšanām būs skaidrs, kas iegūs varu,» prāto bijušais Liberālās partijas, kas ir pašreiz valdošās koalīcijas dalībniece, priekšsēdētājs Bengts Vesterberjs.
Tas var nozīmēt nepieciešamību meklēt atbalstu citu partiju vidū. Zināms, ka sociāldemokrāti jau ir uzrunājuši divus politiskos spēkus, kas ir pārstāvēti F. Reinfelta pašreizējā valdībā, - Liberālo partiju un Centra partiju. Abas gan ir paziņojušas, ka paliks uzticīgas centriski labējo aliansei.
Par F. Reinfelta «glābšanas salmiņu» var kļūt pret imigrantiem noskaņotā partija Zviedru demokrāti. Iepriekš premjers noraidīja iespēju sadarboties ar galēji labējo spēku, kura biedri pieķerti pie apģērba nēsājam svastiku, bet šonedēļ atklāja, ka varētu ar viņiem sadarboties, izņemot jautājumus, kas saistīti ar imigrāciju.
Dažādas aptaujas rāda, ka Zviedru demokrāti vēlēšanās varētu iegūt pat 10% balsu, kas būtu divreiz vairāk nekā pirms četriem gadiem. Eksperti atbalsta pieaugumu kādreiz marginālajam spēkam saista ar sabiedrībā pieaugošajām bažām par Zviedrijas līdz šim liberālās imigrācijas politikas negatīvajām sekām, piemēram, daudzu iebraucēju nespēju integrēties zviedru vidū.