Šis ir tas gadījums, kad drīzāk atbalstu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) pozīciju un iesniegtos likuma grozījumus. Un tas ir pat neatkarīgi no tā, vai mēs uzskatām padomi par profesionālu vai neprofesionālu.
Pat neskatoties uz to, ka visai bieži esat konfliktējuši ar NEPLP?
Radio SWH no NEPLP puses ir visvairāk kritizēts, mūsu attiecības nekādā gadījumā nevar vērtēt kā lielu savstarpēju mīlestību - padome savulaik liedza gan konkursa kārtībā gūt iespēju SWH Rock darboties Liepājā, gan arī dažādus sodus esam saņēmuši. Bet šo soli - jauno likumprojektu, vērtēju ļoti pozitīvi. NEPLP vienreiz parādīja, ka viņi domā par radio tirgus aizstāvēšanu Latvijā. Tas vieš optimismu, cerību, ka radio vidē kaut kas varētu mainīties uz labu.
Kas ir tās lielās problēmas, kam nepieciešams risinājums?
Ir virkne radiostaciju, kas nevis rada savu programmu, bet gan retranslē kaimiņvalstī radīto. Tas jau gadiem ilgi kropļo Latvijas radio tirgu.
Kādā veidā?
Krievijā ir ārkārtīgi liels radiostaciju un talantīgu radio programmu veidotāju skaits, un radiostacijai Latvijā nav nekā vienkāršāka kā salīgt par kādas Krievijas populāras programmas retranslēšanu. Tas pat neko nemaksā - var vienoties, ka paši krievi segtu visas izmaksas un varbūt pat vēl piemaksātu - kaimiņi ieinteresēti, lai viņu raidījumi šeit skanētu. Līdz ar to mūsu valstī strādājošai radiostacijai izmaksas nav nekādas, bet reklāmas tirgū tā piedalās un var dempingot reklāmas cenu.
Tas sagrauj to radiostaciju konkurētspēju, kas paši veido vietējās programmas. Ja ilgus gadus biznesā var strādāt, izmantojot citā valstī sagatavotu programmu un tev pašam izdevumi nav nekādi, nav jādomā par vietējiem dīdžejiem, par kadru sagatavošanu, ziņu dienestu, programmu izveidošanu, ja var maksāt desmit reižu mazāk autortiesības, tad, protams, tāds uzņēmējs būs satraucies, ja kāds rosina izmaiņas. Radio SWH, piemēram, gada laikā izmaksā pie 140 tūkstošiem autortiesībās vien. Neviena radiostacija, izņemot sabiedriskos medijus, ne tuvu nepilda kaut vai šīs godīgās attiecības pret izpildītājiem. No visām tām radiostacijām, kas skan krievu valodā, vietējo produktu izmanto tikai dažas - MixFM, TOPradio, SWH Plus. Dabiski, ka tas ir grūti, dārgi. Tām stacijām, kas izmanto retranslācijas, vienkārši pieslēdzoties Maskavai, nav nekādu izdevumu. Viņi var dempingot reklāmas cenas un pasludināt sevi par nez kādiem tirgus līderiem. Bet tas taču nav nekāds bizness!
Kāds būtu risinājums?
Jaunajā likumprojektā noteikts, ka retranslācijas varēs būt tikai 80%. Atlikušais jārada pašiem. Tas veicinās arī vietējo krievu žurnālistu, ētera personību dīdžeju iespējas, mazinās bezdarbu krievu radošo cilvēku vidū. Es nepiekrītu, ka saasināsies kaut kādas problēmas starp krievu un latviešu vidēm, tieši otrādi - ja retranslācijas aizliegtu, vietējiem krieviem tieši būtu lielākas iespējas sevi izteikt radio kā medijā. Tas arī jūtami mazinātu Krievijas informācijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Jo tad vietējā krievu sabiedrība ziņas, komentārus un mūziku saņemtu nevis no Maskavas, bet no vietējiem dīdžejiem un programmu vadītājiem.
Ko vēl paredz likumprojekts? Vai, precīzāk, kas vēl no likumprojektā paredzētā raisa satraukumu radio biznesa vidē?
Vēl svarīgs jautājums ir par valsts valodas lietojumu. Līdz šim apraides atļaujās tika iekļauta valodu lietošanas (neskaitot mūziku) proporcija radio ēterā. Likumprojektā rosināts no tās atteikties un noteikt, ka stacija var būt tikai vienā valodā - vai nu tā ir latviešu, vai kādā svešvalodā.
Jā, Uģis Polis tieši akcentēja, ka viņam vienīgajam ir licencē iekļauts, ka 50% raidlaika ir latviski, 50% - kādā citā valodā. Citiem esot labvēlīgāki nosacījumi. Vēl citi vispār iemanoties ignorēt visus nosacījumus.
Tur jau ir tas iluzionista triks, pat man bija liels pārsteigums, ka 50% no tā, kas tiek runāts Krievijas hitu radio, jābūt latviski. Es domāju, ka nevienam nav nekādu šaubu, ka tā ir krievu stacija. Ja tev ir šie noteiktie procenti, ir iespēja manipulēt - vari pateikt, ka viss, kas skan naktī, ir latviski, bet dienā - krieviski. Tāpēc vajag strikti nodalīt, lai klausītājs zina, ka klausās krievu vai latviešu staciju. Bez kaut kādām acu aizmālēšanām.
Līdzšinējā prakse rādīja: ja stacijām bija iespējas izvēlēties, tās izvēlējās raidīt krievu valodā. Jo tas ir vieglāk un lētāk. Es domāju, ka vairumam radiostaciju jābūt latviešu valodā, jo valsts valoda ir jāaizsargā, nav normāla situācija, ka, piemēram, Rīgā krievu staciju ir vairāk nekā valsts valodā raidošo. Tāda situācija nav iedomājama ne Tallinā, ne Viļņā, ne Varšavā, ne Berlīnē. Un mēs vēl brīnāmies, ka starptautiskā saspīlējuma brīžos kā šobrīd Ukrainā atklājas lielā Krievijas informatīvās telpas ietekme mūsu valstī. Loģiski, ka vietējais krievu klausītājs apjucis. Skaidrs, ka retranslētajās programmās tiek aizstāvētas Krievijas intereses.
Tāpēc jādomā, kā veicināt to, lai tiktu veidotas vietējās krievu programmas. Tas būtu ļoti apsveicami, jo krievu tautības cilvēku te ir ļoti daudz.
Vai vietējā tirgū uzņēmēji spēj izdzīvot?
Ja nebūs šo grozījumu, tad ne. Jo visiem nav vienādi spēles noteikumi. LRA jau sen par to runā, un es esmu priecīgs, ka Saeimā pēc daudziem garu diskusiju gadiem beidzot nonākuši attiecīgie likuma grozījumi. Tie orientēti uz Latvijas informācijas telpas aizsargāšanu, valsts drošību, latviešu kā valsts valodas aizsardzību. Ļoti ceru, ka Saeima tos akceptēs.
Visi kopā darbojaties LRA, tur šos jautājumus neesat apsprieduši, meklējot visiem pieņemamu risinājumu? Kāpēc jautājums tā saasinājies tieši tagad, kad likumprojekts jau Saeimā?
Protams, ka mēs esam par to diskutējuši. LRA Guntas Līdakas vadībā uzklausīja vadošās radiostacijas, tajā skaitā arī SuperFM, StarFM, Skonto, Radio SWH un pārējo staciju pārstāvjus, un minētie likuma grozījumi ir šo diskusiju rezultāts. Piedāvātās normas lielākajai daļai ir absolūti saprotamas un pieņemamas. Bet, ja kādam ir intereses... kurš tad atteiksies no vieglas peļņas, ko dod Krievijas radio retranslēšana!? Skaidrs, ka piedāvātie likuma grozījumi satrauc cilvēkus, kuriem pašiem beidzot būs jādomā, kā strādāt tālāk. Es viņus saprotu, bet, ja mēs domājam globāli, domājam par Latviju, nevis tikai par savu kabatu un peļņu, tad jāpieņem likuma grozījumi, kas sakārto Latvijas radio tirgu.