Atnāca ar bērna gultiņu
Jaunā sieviete tikko beigusi Mākslas akadēmijas maģistrantūru, kopā ar draudzeni gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu notikusi Zanes pirmā personālizstāde, un teju iznāks jaunās mākslinieces pirmais katalogs. Pa vidu visiem šiem svarīgajiem notikumiem Zane iekārtoja uz diviem gadiem izīrēto nelielo dzīvoklīti kādā senā divstāvu ķieģeļu mājā Čiekurkalnā: «Saimnieks pamazām atjauno ēku, kāpņu telpā vēl tagad diezgan pabaismīgs skats, bet dzīvoklis bija īsts grausts!» Taču Zanei tas bija pa prātam. Saņēmusi no mājas saimnieka atļauju sienas krāsot pēc saviem ieskatiem, viņa sāka rīkoties. Pazīstot mākslinieci pēc viņas tonāli smalkajiem gleznojumiem, ieeju dzīvoklītī kā mākslas darbā. Šķiet, ka skaistai gleznai noņemts rāmis, un man dota iespēja vērot mākslas darbu. Priekšnama sienas klāj smalks salātzaļš tonis, bērnistabā sienas ir rozā, bet Zanes istabā - violetā ceriņkrāsā. Gleznotāja mums atklāj: «Man svarīgi dzīvot telpās, kur sienu krāsojums atbilst manai iekšējai pasaulei. Ja tā nav, jūtos ļoti slikti.» Zane smej, ka visdārgāk bijis uzjaukt niansēto salātzaļo krāsu, taču tagad jau lielākie krāsošanas darbi aiz muguras. Māksliniece priecājas, ka izdevies ar saimnieku sarunāt un iegādāties pat izvēlēto tumšo lamināta grīdas segumu.
Tad sākušies iekārtošanās darbi. Zane atceras, ka uz jauno dzīvesvietu paņēmusi līdzi tikai meitas gultiņu un kumodīti. Viss pārējais tika gādāts no jauna, lai sāktos pilnīgi cita dzīve. Pamazām tika savākta iedzīve - gulta, aizkari, spilveni, veļas mašīna, lampas, virtuves piederumi. Zanes acīs katram priekšmetam jābūt gaumīgam un īpašam. Viņa uzsver, ka pagaidām tā pavisam īsti gatavas ir tikai viņas istaba un pusotru gadu vecās Beatrises pasaku istabiņa. Šaurajā virtuvītē, pa kuras logu vērojams pretējais nams un zeltaina kļava, centrālo vietu ieņem Beatrises «tronis» - lielais sēdkrēsls uz riteņiem. Viss paveiktais sagādā prieku, tikai vannas istabā flīzes bija saimnieka izvēlētas, un tās Zanei kā dadzis acīs.
Perfekcionistes izpildījums
Šajā dzīvoklī nav nejaušu lietu vai priekšmetu. Galdniekmeistars izgatavojis gultu ar augstu polsterētu galvgali. Zane priecājas: «Kad Beatrise dauzās pa gultu, viņa nevar sasities.» Uz naktsgaldiņa vāzē sakārtoti rudens ziedi. Mājasmāte saka: «Es nemaz nevaru iedomāties savu dzīvokli bez dzīviem ziediem. Tie istabā veido pozitīvu auru.»
Īpaši skaisti ir aizkari pie loga un gulta, kas pārklāta ar elegantu pārklāju un dažādu krāsu spilveniem un lieliski iekļaujas istabā valdošajā krāsu gammā. Gultasveļu un spilvenus pēc Zanes skicēm izgatavoja šuvēja. Griestu lampai un naktslampiņām pie gultas piekārti fifīgi bumbulīši. Bet durvīm ar stikla rūtiņām reiz būs priekšā aizkariņš gluži kā itāļu mājās. Zanes dzīvoklītis ir ļoti sievišķīgs un glezniecisks. Par savas mītnes lielo plusu viņa uzskata darbnīcu, kas iekārtota blakus kāpņu telpā, kur gar sienām rindojas gleznas, smaržo pēc terpentīna un ir sajūta, ka Zanes Balodes dzīvē viss vēl tikai sākas.