Lai gan otrajā projekta kārtā finansējums pienāksies aptuveni trešdaļai no šīm 18 skolām, izglītības iestāžu vadītāji par savām pozīcijām jūtas gana pārliecināti.
«Mums ir apvienotas trīs skolas, un projektos bija lietas, kas dublējas. Piemēram, kokapstrādi mēs tagad ieplānosim vienā, nevis vairākās vietās,» Dienai pauž OVT direktore Ilze Brante. Ogrē, tāpat kā 18 citās izglītības iestādēs, apstiprinātā projekta darbību nolemts apturēt pavisam. Taču skolai uz finansējumu ir iespēja atkal pretendēt otrajā konkursā, kur par savām pozīcijām tā jūtas pārliecināta. Direktore to pamato ar atrašanos deviņu profesionālo izglītības iestāžu vidū, kurām pieteikšanās otrajai kārtai ir prioritāra. Priekšrocības šīm iestādēm ir devusi atbilstība vairākiem ministrijas izstrādātiem kritērijiem - izglītības iestāžu apvienošana vienuviet un nevajadzīgo ēku atbrīvošana, liels audzēkņu skaits, nozaru ekspertu un plānošanas reģionu vērtējums.
Pārliecināts par savām izredzēm otrajā konkursa kārtā ir arī Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts. «Iespējas ir labas, jo esam ne tikai lielākie Kurzemē, bet Liepāja ir nozīmīga arī Baltijas jūras reģionā,» viņš saka. Projektu apturēšana un gaidāmā otrā konkursu kārta esot loģisks solis, «savādāk būtu tas pats, kas ar Latvijas ielām un ceļiem», kas tiekot atjaunoti fragmentāri. Rīgas Valsts tehnikuma direktora pienākumu izpildītāja Dagnija Vanaga norāda, ka līdzekļu atņemšana nav ļāvusi iegādāties iekārtas ķīmijas laboratorijām. Tādēļ pašlaik nākoties sadarboties ar citam skolām vai arī izmantot vecās iekārtas, kuras pirms laboratoriju renovācijas no telpām gan izņemtas.
«Labi strādnieki nestāv tur, kur nemaksā,» saka Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikuma direktors Ivars Lasis, kura vadītā mācību iestāde gan ir to 18 vidū, kam projektu būs iespējas pabeigt. Tā kā sākotnēji projekti tika iesaldēti visās mācību iestādēs, Kandavā būvdarbi aizkavējās apmēram par mēnesi. Februārī tie atsākās, taču finansējums iekārtu iegādei joprojām nav pieejams. IZM Komunikācijas nodaļa Dienai norāda, ka finansējums iepriekš uzņemto saistību izpildei tika atvērts 14. februārī, bet atlikušais finansējums būs pieejams «tuvākajā laikā».
Jau ziņots, ka otrdien valdība, balstoties uz IZM informatīvo ziņojumu, pēc iesaldēšanas nolēma atļaut turpināt 15 profesionālo izglītības iestāžu projektus. Tos atļāva pabeigt skolām, kurās jau bija sākti būvdarbi. Savukārt 18 arodskolām par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 44 miljonu latu apmērā nāksies cīnīties no jauna. Par šo naudu pilnībā varēs renovēt 6-8 izglītības iestādes. Projektu darbību IZM apturēja pērn decembrī, jo konstatēja, ka ar esošo finansējumu pilnībā nebūs iespējams renovēt nevienu mācību iestādi. IZM toreiz pauda, ka saistībā ar šiem projektiem vērtēs arī darbinieku rīcību, tomēr konkrētāki komentāri netika sniegti. Arī pašlaik vienīgais, ko IZM komentē, ir: «Tiek izvērtēti konkrēti gadījumi.»