SAK rosinātais modelis paredz, ka studiju kredītu visiem studentiem piešķirtu no Valsts kases. Tā atmaksa būtu jāsāk pēc studiju beigšanas ar noteikumu, ka absolventa ienākumi atbilst vidējam valsts algu līmenim. Ja summa 25 gadu laikā nebūs nomaksāta pilnībā, kredīts tiktu dzēsts. Paredzēts arī, ka kredīts nebūs jāatdod tiem, kuri noteiktu laiku strādās valstij stratēģiski svarīgā profesijā.
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, kurš piedalījies ziņojuma izstrādē, bažas par augstākās izglītības pieejamības mazināšanos noraida ar argumentu, ka studentiem mācības būtu bez maksas, bet kredīta atmaksu sāktu jau absolventi. Ātrākais, kad kreditēšanas sistēmu varētu ieviest, būtu 2013. gads, savukārt beidzamais termiņš - 2015. gads, uzskata SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis. Sākotnējā summa, kas nepieciešama modeļa īstenošanai, būtu 400 miljoni latu.
SAK sāka sava ziņojuma izstrādi, jo uzskatīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotais finansēšanas modelis, kas orientēts uz augstskolu rezultatīvajiem rādītājiem, nav pietiekami ilgtspējīgs. Savukārt IZM iepriekš norādīja, ka pāreja uz ilgtermiņa kreditēšanas sistēmu pašreizējā situācijā nebūtu pareiza. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) no sava viedokļa paušanas otrdien atturējās, jo nebija paspējis iepazīties ar SAK ziņojumu. Uz tā prezentāciju neviens no IZM pārstāvjiem aicināts netika, taču pēc pašas iniciatīvas uz to ieradās ministra padomniece Ārija Konstantinova.
«Piedāvājums ir apspriežams, bet tas ir tikai viens no iespējamiem variantiem,» norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība). «Mums tomēr ir jāvirzās uz valsts finansētām budžeta vietām visām klātienes studijām,» viņa uzskata. Par SAK modeli runāt konkrēti esot jāsāk gadījumā, ja pierādīsies, ka pilnīga bezmaksas izglītība nav iespējama.
SAK piedāvājuma ieviešanu pašreizējos apstākļos kategoriski noraidīja Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis. «Es pieļauju, ka tas modelis ir tiešām progresīvs, bet mēs par to varētu runāt tad, kad Latvijas sasniegs Jaunzēlandes, Austrālijas un citu valstu dzīves līmeni,» viņš teica. Līdzīgās domās ir Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Viņaprāt, šāds modelis veicinātu lielāku disbalansu starp studentu skaitu eksaktajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt arvien vairāk studentu dotos studēt uz Skandināvijas valstīm, kur augstākā izglītība ir bez maksas.
Atbalstu piedāvājumam pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, norādot, ka šis finansēšanas modelis sniegtu vienlīdzīgākas iespējas visiem un palielinātu investīcijas augstākajā izglītībā. Lai gan piedāvājumam ir zemūdens akmeņi, tas ir atbalstāms, uzskata arī Biznesa augstskolas Turība profesors Aldis Baumanis. Pretimnākošu attieksmi, vienlaikus rosinādama uzlabojumus modeļa izstrādē, pauda arī Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte.