«Gan skolotāji, gan vecāki ir neapmierināti,» Francijas telekanālam TF1 uzsvēra Skolēnu vecāku federācijas vadītāja Valērija Martī. Skolotāji ir satraukti par papildu slodzi, nesaņemot par to attiecīgu atalgojumu, turklāt pagarinātā mācību nedēļa nozīmētu, ka nepieciešams algot papildu darbiniekus.
Ministrija norādījusi, ka mācību nedēļas pagarināšana ļautu samazināt mācību stundu skaitu dienā. «Mums jānorāda Francijas tautai, ka viena nedēļa ar 4,5 dienām ir labāka zināšanu apguves procesam nekā četras dienas skolā, no kurām katrā ir vairāk par piecām mācību stundām,» izglītības ministrs uzsvēra laikrakstam Le Parisien, piebilstot, ka bērniem atliks vairāk laika sporta un kultūras aktivitātēm.
«Mēs nevaram turpināt būt vienīgā valsts pasaulē, kurā bērniem jāiet uz skolu tikai 144 dienas gadā,» sacīja ministrs. Salīdzinājumam: Eiropas valstīs mācību gada garums ir vidēji 180-182 dienas. Latvijas skolās atkarībā no klases tas ilgst vidēji 170-190 dienu.