Grābstās gar apakšbiksēm
Vairāk nekā 2000 cilvēku otrdienas vakarā devās gājienā pa Budapeštas centru, protestējot pret Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz likvidēt tos privātos pensiju fondus, kuru uzturētāji nevarēs pierādīt, ka pēdējā pusgadā ne mazāk kā 70% klientu ir veikuši ikmēneša iemaksu. Parasti tikai aptuveni 10% privāto pensiju fondu klientu katru mēnesi veic iemaksu, tādēļ idejas kritiķi uzskata, ka valdība šādi vēlas piespiest ungārus atgriezties pie valsts piedāvātajiem pensiju ieguldījumu plāniem.
Lielākā daļa Ungārijas iedzīvotāju to jau ir izdarījuši pēc tam, kad 2010. gadā valdība nolēma nacionalizēt 90% no privāto pensiju fondu aktīviem 2,9 triljonu forintu (9,63 miljardi eiro) vērtībā, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda apmēru. Pašlaik valstī ir četri privātie pensiju fondi, kuri pārvalda 200 miljardu forintu (650 miljonu eiro), ziņu aģentūrai Reuters apgalvoja Ungārijas lielākais privātais pensiju fonds Horizont.
Valdība paskaidrojusi, ka vēlas, lai neviens iedzīvotājs nepaliktu bez pensijas. «Pēdējos pāris gados tikai ap 60 tūkstošiem cilvēku (no 10 miljoniem Ungārijas iedzīvotāju) ir palikuši pie privātajiem pensiju fondiem, un pat viņi neveic ikmēneša ieguldījumu,» Ungārijas ekonomikas ministrs Mihājs Varga sacīja sabiedriskajam radio.
Daudzi privāto pensiju fondu klienti uzskata, ka valdība vēlas viņus apzagt. «Nauda, ko es glabāju privātajā pensiju fondā, ir mana, nevis kāda cita. Ja valdība uzskata, ka pensiju sistēma nedarbojas, vajag diskutēt par to,» demonstrācijas organizators Zoltāns Vajda sacīja telekanālam Euronews. Protestētājs Zoltāns Buki ziņu aģentūrai MTI sacīja, ka valdība ir «nolaidusies līdz sīku zagļu līmenim, kas naktīs ložņā pa mājokļiem un grābstās gar apakšbiksēm».
Aizdomas par korupciju
Ungāriju ir pārņēmis protestu vilnis. Pagājušajā pirmdienā vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku Budapeštā pie parlamenta ēkas pieprasīja premjeram V. Orbānam atlaist ieņēmumu dienesta priekšnieci Ildiko Vidu, pār kuru stiepjas aizdomas par korupciju.
I. Vida pirms dažām nedēļām valdībai draudzīgajam laikrakstam Magyar Nemzet atklāja, ka viņa ir viena no sešām augsta ranga ungāru amatpersonām, kam oktobrī noteikts liegums iebraukt ASV, jo Vašingtona šos cilvēkus tur aizdomās par koruptīvām darbībām, kas kaitējot Ungārijā strādājošajiem amerikāņu uzņēmumiem. Viņa ir noraidījusi apsūdzības un atteikusies atkāpties.
Demonstrācijas dalībnieki sacīja, ka nav sapulcējušies tikai nodokļu dienesta vadītājas dēļ, bet lai izteiktu neuzticību valdībai, kas pēdējos gados ir ierobežojusi demokrātiskās brīvības un labāk saprotas ar tādām valstīm kā Krievija, nevis ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā. «Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un vēlamies palikt Eiropā, kurai esam piederīgi,» students Bālints Farkašs sacīja AP.
Vēlmi dzīvot demokrātiskā valstī apliecināja arī tie vismaz 100 tūkstošu cilvēku, kuri 28. oktobrī savācās Budapeštas centrā, lai pieprasītu atcelt valdības iecerēto interneta nodokli, ko daudzi uzlūkoja kā mēģinājumu iegrožot vārda brīvību.
Sabiedrības neapmierinātība atspoguļojusies arī valdošās partijas Fidesz popularitātes kritumā. Oktobrī politisko spēku atbalstīja 35% Ungārijas iedzīvotāju, savukārt novembrī - 30%, liecina socioloģiskās firmas Ipsos veiktā aptauja. Tajā pašā laikā atbalsts opozīcijas partijām nav audzis.