Iesākumā domas par formu ir jāatstāj malā, iesaka reklāmas aģentūras Domino BBDO stratēģiskās plānošanas vadītājs Zigurds Zaķis: «Pirmais solis ir saprast, ko mēs gribam pateikt un kam, bet jautājums «kā?» lai paliek uz vēlāku laiku.» Savukārt aģentūru grupas MMS Communications Latvia direktors Ģirts Ozols kā pirmo soli iesaka izpētīt, ko mārketinga ziņā dara līdzīgi uzņēmumi Latvijā un Baltijā, kā arī mēģināt saprast, kāpēc viņi to dara, izanalizēt viņu veiksmes un kļūdas.
Nākamais solis, pēc ekspertu rekomendācijām, ir aplēst mārketinga budžetu (vislabāk piesaistīt to finanšu rādītājiem, piemēram, apgrozījumam) un apzināt iespējamos komunikācijas kanālus. Z.Zaķis iesaka vispirms izmēģināt visus bezmaksas kanālus internetā, taču brīdina: «Tie neprasa naudu, bet prasa laika un aizrautības ieguldījumus.» Vislabāk, ja uzņēmumā ir kāds, kuru tā saucamie jaunie mediji (jeb digitālās platformas, kā tās dēvē Z.Zaķis) patiešām aizrauj un kuram vajadzētu ļaut ar to darboties.
Šāda pieredze ir sporta inventāra tirgotāja Z Sports mārketinga vadītājam Iļjam Olijevskim. Viņš populārus socializācijas portālus lietojis jau iepriekš, taču, ieraudzījis, ka ārzemēs tos sāk izmantot arī uzņēmumi, nolēma savas prasmes izmantot arī biznesa vajadzībām. Viņš uzsver, ka tādu kanālu kā twitter.com vai draugiem.lv iespējas ir ļoti lielas, taču tos nedrīkst izmantot tāpat kā tradicionālos medijus. «Nedrīkst bliezt reklāmu,» secina Iļja, lietotājiem jāpiedāvā viņiem noderīgs un interesants saturs, piemēram, ziņas par sacensībām vai treniņu iespējām.
Arī citi nelieli uzņēmumi arvien vairāk pievēršas nepastarpinātākai komunikācijai. «Ja neražo masu produkciju, tad arī reklāma masu medijos nav nepieciešama,» saka SIA Valmiermuižas alus līdzīpašnieks Aigars Ruņģis. Tā kā Valmiermuižas alus darītava ir aptuveni 100 reižu mazāka par tirgus līderi Aldari un tās tirgus daļa ir 0,5%, uzņēmums savu mārketingu veidoja pārsvarā no tiešas komunikācijas ar potenciālajiem pircējiem: rīkoja prezentācijas un aicināja uz ekskursijām. A.Ruņģis uzsver, ka uzņēmums ir īstenojis vēl vienu reklāmista Z.Zaķa padomu - arī produkta iepakojumu veidot tā, lai tas strādātu kā reklāmas medijs, būtu patērētājam saprotams un patīkams.
Ģ.Ozols atzīst, ka tradicionāli tiek uzskatīts, ka labāk ir «miksēt» vairākus medijus, pašreizējā situācija liek fokusēties uz nedaudziem (Ģ.Ozola padoms - maksimums trim), kas sniedz vislielāko atdevi. Lai izvēlētos īstos medijus un paņēmienus, Z.Zaķis iesaka vispirms izmēģināt daudzas mazas lietas un tikai tad investēt lielākas summas. Viņš uzsver, ka nav jābaidās arī no tā, ka profesionāļu piesaistīšana izrādīsies pārāk dārga: «Pat lielās aģentūras tagad kļuvušas daudz elastīgākas.» Taču, ja iespējas lūgt padomu profesionāļiem nav, jākonsultējas ar iespējami plašāku draugu un paziņu loku.