«Ir pārstājis darboties mīts par Putinu, kad sabiedrība Putina kungu uztvēra kā varoni, kurš spēj atsvabināt valsti no problēmām,» Kommersant stāstīja politologs Dmitrijs Orlovs. Taču viņš uzsvēris, ka reitinga kritums nav vērtējams kā «katastrofa», jo ievērojamais samazinājums nav noticis pēkšņi, bet pakāpeniski desmit gados.
Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centra (VCIOM) dati rāda, ka 2002. gadā prezidentu atbalstīja 79% iedzīvotāju, kamēr tagad atbalstītāju skaits nokritis līdz 59%. Vienlaikus no 8% līdz 22% palielinājies arī to cilvēku skaits, kas norādījuši, ka V. Putins atstājis lielā mērā nelabvēlīgu iespaidu, taču par prezidenta darbību negatīvi noskaņoto skaits dekādes laikā audzis no 9% līdz 23%.
Krievijas līdera tēls pēdējos gados ievērojami cietis. «Pat savam kādreizējam elektorātam V. Putins kā personība patīk arvien mazāk,» skaidroja Socioloģijas institūta RAN vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Leontijs Bizovs.
V. Putins šobrīd piestrādājot pie jauna tēla izveides, minēja politologs Gļebs Pavlovskis. «Izskatās, ka šobrīd viņu vairāk aizrauj varas teatrālā puse, viņš spēlē kādu jaunu izrādi,» eksperts stāstīja žurnālam The New Times, piebilstot, ka Krievijas līderim nesimpatizē diktatora slava. V. Putins nealkstot diktatora lomas, taču «viņam nepieciešama sistēma, kas viņā ieklausās, kurā viņa centrālā loma būtu absolūti neapstrīdama», proti, kas krietni vairāk par cilvēku, kurš pilda prezidenta pienākumus.