Trenera karjerā bijis pietiekami daudz uzvaru, arī Pasaules U-21 čempionātā. Kurā vietā šajā rangā ir Latvijas čempionu tituls?
Tas ir tāpat, ja es jums vaicātu, kuru no saviem bērniem mīlat visvairāk. Kod kurā pirkstā gribi, vienalga sāpēs. Katra gūtā uzvara man ir savā ziņā vissvarīgākā.
Pasaules čempionāts jau tomēr visaugstākā kategorija.
Godīgi sakot, es to vairs pat neatceros. Tas bija ļoti sen. Sportā viss ļoti strauji mainās un katru dienu sevi ir no jauna jāpierāda. Argentīnu, kur notika turnīrs, atceros, bet pašu čempionātu neatminos.
Trenera karjeru sākāt visai agri - jau 1987. gadā ieguvāt diplomu…
Es biju slikts spēlētājs, tāpēc man vēl agrāk vajadzēja beigt spēlēt. Gribēju vēl kaut kādā līmenī spēlēt, apmierināt savu ego.
Cik gadu vecumā sākāt trenēt?
Sāku, kad man bija 29 gadi. Bija piedāvājums trenēt LKL (Lietuvas Augstākā līga - aut.) komandu, bet mans nu jau nelaiķis tēvs teica - ja gribi kļūt par labu treneri, sāc no pašas apakšas, ar bērnu trenēšanu. Tā arī darīju. Varbūt tie desmit gadi darbā ar bērniem bija pārāk ilgs laiks, varbūt visu varēja sasniegt straujāk, taču, domāju, ka nekļūdījos. Izgāju visas stadijas.
VEF Rīga piedalās tik daudz turnīros, ka līdzjutēji un pat treneri var apmaldīties. Vai pirms sezonas jau likāt akcentu uz kādu no turnīriem?
Spēlētājiem ir ļoti sarežģīti, jo startējam daudzos turnīros un katrs no tiem ir svarīgs. Visos turnīros mēs centāmies parādīt labāko basketbolu un ieņemt augstākās vietas. Dažos tikai nedaudz pietrūka, lai sasniegtu vēl augstākus mērķus, taču mēle man nelokās, lai teiktu, ka sezona nav bijusi veiksmīga. Eiropas kausā iekļuvām otrajā posmā un bijām ļoti tuvu tikšanai labāko astoņniekā. Bijām ļoti tuvu iekļūšanai VTB līgas izslēgšanas turnīrā. Šajā turnīrā uzvarējām astoņās spēlēs. Tas ir daudz. Nevaru apsolīt, ka arī nākamgad mums izdosies astoņās spēlēs uzvarēt. Mūsu pretinieki pēc tam uzvarēja vēl spēcīgākas komandas.
Vai varat novērtēt šo sezonu?
Desmit ballu sistēmā, domāju, esam pelnījuši astoņnieku.
Vai daudzie turnīri vainojami tajā, ka izšķirošajās spēlēs Baltijas līgā, Eiropas līgā, arī VTB līgā tomēr nenospēlējāt tik labi, kā cerēts?
Pašās galvenajās spēlēs, kurās varējām sasniegt vēl vairāk, tomēr zaudējām, un man par to sāp sirds. Negribu vainot spēlētājus. Es esmu komandas treneris un esmu pie tā vainīgs. Ja komanda nospēlēja slikti, es kaut ko neesmu izdarījis līdz galam.
Vai VEF Rīga šosezon zaudējusi pozīcijas Baltijas mērogā?
Uzskatu, ka pagājušajā gadā mēs sasniedzām vairāk, nekā bijām spējīgi. Trešā vieta Baltijā ļoti objektīvi parāda spēku samērus. Galu galā Žalgiris un Lietuvos rytas gan pēc budžeta, gan pēc pieredzes ir spēcīgāki. Mēs neizdarījām vairāk, kā bijām spējīgi, bet nebijām arī ar seju dubļos. Trešā vieta parāda lietas pareizā gaismā.
Sezonas gaitā ļoti daudz mainījāt leģionārus. Vai tas nozīmē, ka kaut kur netrāpījāt ar izvēli?
Protams. Atzīstu, ka leģionāru piesaistē pieļāvu kļūdas. Neesmu Dievs. Zinu, ko kritiķi par mani saka, bet kur ir garantija, ka ar citiem spēlētājiem mēs sasniegtu vairāk?
Kāpēc pie vārda pirmajā komandā tik maz tiek jaunie spēlētāji, vai viņi par maz strādā, vai arī ar viņiem par maz strādā?
Es domāju, ka VEF ļoti palīdz jauno spēlētāju izaugsmē. Kur esat redzējis komandu, kurā jaunākie spēlētāji piedalās finālspēlē? Barselonā? Madrides Real? Kur? Viņi ar mums trenējas, spēlē. Sešpadsmitgadīgi zēni piedalījās Eiropas kausa spēlē. Citur tā nav. Mana prioritāte vienmēr bijusi vietējie spēlētāji, ko var izskaidrot ļoti vienkārši. Leģionāri negrib spēlēt nacionālajā čempionātā. Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Par valsts čempionu titulu visvairāk cīnīsies tieši vietējie spēlētāji. Pateicos mūsu ārzemniekiem, kuri šī gada finālsēriju ne tikai atspēlēja, bet arī cīnījās līdz galam, tomēr paši galvenie aktieri arī šoreiz bija latvieši. Mums aug jaunie spēlētāji.
Kuri?
Lūk, uzvārdus es negribētu saukt. Viņiem nav vajadzības to zināt. Mēs ar viņiem strādāsim vasarā. Viņi jau šosezon ieguva pamatīgu bonusu, tiekot laukumā pret spēcīgiem pretiniekiem. VEF Rīga ir piramīdas virsotne. Komanda, kurai jāsasniedz rezultāts. Tās galvenais mērķis nav audzināt jaunos spēlētājus. Tās uzdevums ir pārstāvēt valsti, parādīt Latvijas basketbolu starptautiskā līmenī. Kāpēc mani uzaicināja? Šaubos, ka tādēļ, lai audzinātu jaunatni. Mani uzaicināja, lai izcīnītu uzvaras.
Kādas prioritātes būs nākamsezon? Atkal šausiet pa visiem mērķiem vai arī izvirzīsiet prioritātes?
Es domāju, ka šausim pa visiem.
Kā vērtējat dalību VTB Vienotajā līgā?
Esmu ļoti priecīgs, ka VEF Rīga spēlē šajā līgā. Kā profesionālis apgalvoju, ka man ir interesanti spēlēt augstākajā līmenī. Nav šaubu, ka VTB līga konkurē ar Spānijas līgu. Uzskatu, ka šādā līmenī sapņo spēlēt lielākā daļa basketbolistu.
Kā jūs vērtējat vasaras periodā spēlētāju dalību valstsvienībā? Pērn no VEF Rīga izlasē spēlēja tikai viens spēlētājs.
Ar abām rokām esmu par to, lai viņi spēlētu nacionālajā izlasē. Pats esmu bijis treneris izlasē, tāpēc zinu, par ko ir runa. Man kā kluba trenerim, protams, būtu labāk, ja spēlētājs vasarā atpūstos, pilnībā izārstētu visus savainojumus, bet kluba intereses nekādā gadījumā nevar stāvēt pāri valstsvienībai. Par to runāju ar spēlētājiem. Teicu, ka viņiem ir jāspēlē valstsvienībā. Tiesa, lēmumu pieņems viņi paši.