Šogad Orbīta prezentēs pilotprojektu un platformu nākotnes aktivitātēm, tostarp iniciatīvai Ziemeļi - dienvidi. «Visu laiku tiek runāts par rietumiem un austrumiem, un tāpēc izdomāju pievērsties dienvidiem un ziemeļiem, jo tomēr esam ziemeļos,» paskaidro S. Timofejevs. Ideja radās pirms trim gadiem, un pirmajā gadā projekta ietvaros ieradās dzejnieki no Igaunijas un Gruzijas. Šogad aicināti dzejnieki no Alžīrijas un Sanktpēterburgas - Samira Negruša un Nastja Deņisova, abas jaunas dzejnieces. «Samiru satiku dzejas festivālā Strugā Maķedonijā,» stāsta S. Timofejevs. «Viņa ir ļoti interesanta, populāra un aktīvi piedalās festivālos, raksta franču valodā. Viņas dzeja ir uz robežas starp tradicionālo orientālo pasauli un mūsdienu kritisko domāšanu ar eiropeiskām vērtībām.»
Paredzēts arī atsevišķs vakars ar Staņislavu Ļvovski (pseidonīms) - Krievijā labi pazīstamu dzejnieku, kurš savulaik vadīja literatūras nodaļu un daudz rakstīja www.openspace.ru - respektablam Krievijas interneta kultūras žurnālam. Uzaicinājums Ļvovskim ir sākums programmai, kurā tiks aicināti un atdzejoti mūsdienu aktuālākie Krievijas dzejnieki. Līdz 2014. gadam uz Latviju būs atbraukuši 8-10 dzejnieku un taps mūsdienu krievu dzejas krājums, kas būs līdzīgs atraktīvajai grāmatai Mūsdienu Latvijas krievu dzeja, kas tika izdota 2005. gadā. «Fragmentāras publikācijas Latvijā ir, bet nav nevienas grāmatas, kas var apkopot krievu dzejā no XX gadsimta 90. gadiem līdz mūsdienām notiekošo,» komentē S. Timofejevs.
Lai cik poētisks būtu Orbītas raksturs, viena no grupas veiksmes atslēgām ir gluži prozaiska prasme «menedžēt», un arī šogad tas notiek - S. Timofejevs darbojas ar viesiem, savukārt Artūrs Punte prezentē pilotprojektu Rīgas dzejas karte 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Doma ir lūgt dzejniekiem radoši kartografēt pilsētu,» paskaidro A. Punte. «Esam iecerējuši 16. septembrī organizēt vienas dienas izstādi dzīvoklī Ģertrūdes ielā 3. Tas ir buržuāzisks sešistabu dzīvoklis, kurā katrā istabā ir darbs, kas, pirmkārt, saistīts ar dzejas tekstu, otrkārt, ģeogrāfisko piesaisti kādam Rīgas maršrutam. Projektā ir apdzejotas vietas, un tas ļauj orientēties Rīgā kā dzejas objektā ar teritorijām, tēliem un mītiem.» 16. septembra izstāde būs sava veida lielākā 2014. gada projekta ģenerālmēģinājums.
«Visvairāk apdzejotā teritorija Rīgā ir Bolderāja - gan pateicoties NSRD, gan tā sauktās Bolderājas grupas praksei,» stāsta A. Punte. «Rīgā nav citas teritorijas, kas apzinātos sevi kā patstāvīgu vienību. Vārdu salikums «Bolderājas dzejnieks» izklausās pārliecinoši, bet ne, teiksim, Mežciema dzejnieks.» Bolderāja tiks prezentēta kā satelītpilsēta ar atmiņu slāņiem Vladimira Jakušonoka videodarbā. V. Jakušonoks ir ne vien pazīstams vides aktīvists, bet arī Bolderājas kultūras izpausmju arhivārs, proti, viņam ir liels privātais arhīvs par visu radošo, kas saistīts ar Bolderāju. «Ja grib zināt par kādu akciju kādā gadā, jādodas pie viņa vai viņa sievas Sandras,» piebilst dzejnieks. Rīgas dzejas kartes prezentācijā kuratore Solvita Krese pastāstīs par NSRD tekstuālajām praksēm, dzejniece Ērika Bērziņa - par pašas organizētajām ikgadējām pastaigām ar dzejniekiem.
Formāli vienīgā projekta prasība ir, lai dzejas teksts eksistētu arī citā medijā, teiksim, performancē, vides objektā, grafiti. Piemēram, S. Timofejevs gatavo darbu par aromātu Brīvības, Miera un Šarlotes ielas stūrī. «Tur varēja nopirkt pirmās bagetes, stāvēja rinda; vieta, kuru cilvēki atceras, bet kuras vairs nav,» stāsta A. Punte. «Sergejam [Timofejevam] ir teksts par to maiznīcu, bet [Ģertrūdes ielas] istabā būs tikai maizes aromāts. Spoku māja, kas dzīvos tikai cilvēku asociācijās.» Savukārt Semjons Haņins apspēlēs faktu, ka daži ielu stūri, kas agrāk arī vienkārši tika uzskatīti par ielu stūriem, pēkšņi kļuva par biroju vai iepirkšanās «centriem». «Tas ir resurss vietas apdzejošanā, no tā veidojas dzejas ģeometrija, un Haņins, starp citu, izmantos arī Čaka tekstus,» norāda pārstāvis no grupas Orbīta, kas, līdzīgi Čakam, var sākt pretendēt uz hrestomātisku Rīgas apdzejotāju statusu.