To viņi gan sākuši mazliet ačgārnā secībā, nekā ierasts, proti, vispirms bija mājaslapa, interneta veikals un pasākumi, un tikai pēc tam - bodīte Vecrīgā, kas nupat nosvinējusi divu nedēļu darba jubileju. «Cenšamies atšķirties,» Ozoliņi noformulē pieeju visam, kam, virzot savu SIA _Hobbywool_, ķeras klāt.
Gaidot - čempionāts
Ieva pati ir adītāja, un iecere par dziju veikalu galvā sēdējusi jau ilgi. Darba darīšanās braukājot pa ārzemēm, regulāri iegriezusies dzijas tirgotavās un ar domu «kā būtu, ja būtu» - pat starptautiskās, rokdarbiem veltītās izstādēs. Nekam vairāk laika nebija. Taču tad, kad šīgada janvārī krīze «izslēdza gaismu» Ievas un Māra studijā, kur tika filmēti TV šovi, un arī pasākumu rīkošanas biznesā, turpmākais gads plānoto darbu ziņā pēkšņi kļuva par baltu lapu. Ozoliņi pakreņķējās, bet tad nolēma radušos laiku veltīt tam, kas, vismaz Ievu, vienmēr interesējis - rokdarbiem.
«Protams, bija arī šoka terapija,» Māris atceras finansējuma meklēšanu jaunajam uzņēmumam, kas likās teju neiespējama, jo bankas tiepās un arī līdzšinējā biznesa paliekām pircēju nebija. Izglāba programma Altum, par kuru Ozoliņi uzzināja maijā un pacietīgi gaidīja līdz septembrim, kad varēja pieteikties un saņemt starta kapitālu. Ko var darīt, gaidot bez naudas? Ievas un Māra recepte: taisīt publicitāti, uzņēmuma mājaslapu uzadi.lv un pasākumus. «Palaidām projekta ideju un skatījāmies, kurp tā mūs ved,» Ieva saka un stāsta par vasarā sarīkoto ātradīšanas čempionātu Latvijas pilsētās, kas beigās aizgājis organizatoriem pa priekšu - cilvēki paši zvanījuši un aicinājuši uz savu pilsētu. Čempionāta rezultātu - adītu «kleitu» automašīnai - vasaras nogalē varēja apskatīt t/c Spice. SIA Hobbywool parādījās pirmie klienti, un Ozoliņi, secinājuši, ka Latvijas adītājiem ar virtuālu veikalu un zīmolu nosaukumiem nepietiek, atvēra dziju «taustītavu» Vecrīgā. Atšķirībā no citiem dzijas veikaliem bodīte netikšot pārvērsta par dziju noliktavu, drīzāk katru nedēļu būšot kas jauns un tiks piedāvātas konkrētas lietas konkrētam adītājam un iecerei. Dziju var pasūtīt arī pēc katalogiem.
Jāpamodina ģēniji
«Pārdodam to pozitīvo atkarību. Esam adīšanas un rokdarbu sludinātāji, adatu un dzijas terapeiti. Vai tad arī makšķernieku veikali pārdod auklas vien?» teic Māris. Hobbywool plānos ir ne vien dzijas, adatu un gatavo darinājumu pārdošana, bet arī adītāju konsultācijas, klubiņš, rokdarbu meistardarbnīcas, kā arī profesionālu adītāju pakalpojumi pēc pasūtījuma. Pasākumu viļņa palaišana gan iecerēta pēc Jaungada svētku drudža.
Ozoliņi apņēmušies restartēt adīšanas māku, kas Latvijā atšķirībā no Eiropas, viņuprāt, kavējas 80.gadu līmenī, dot pozitīvu grūdienu tiem, kas kādreiz adījuši, bet to piemirsuši, kā arī reabilitēt šo prasmi jaunās paaudzes acīs. Skolās būtu jāada nevis rakstaini cimdi, bet drīzāk regeja cepures vai sniegadēļu ietvari, lieliski ir arī absolūti crazy adījumi, kādus var redzēt ārvalstu interneta lapās, uzskata Ieva. Arī vīrietis ar adīkli pasaulē nav nekas apsmejams, saka Māris, kurš pats cenšoties ielauzīties šajā mākā.
Restartēšanās virzienā Hobbywool vēlas pabīdīt arī amatniekus. Informēt par jauniem materiāliem, adīšanas tehnikām, modeļiem, kā arī pierunāt pasūtījuma darbos visu paveikt, kā klients lūdzis, nevis «kā labāk», ieskicē Māris. Pagaidām ar uzņēmumu sadarbojas pieci seši adītāji, bet viņu «bāze» tiek paplašināta, gribētos piesaistīt arī jaunos dizainerus, kas būtu gatavi savas radošās idejas tiražēt. «Varam kļūt par adīšanas lielzemi. Uzskatu, ka kreativitātes ziņā Latvijā esam tuvu ģeniālajam, bet jautājums - kāpēc tas nekļūst tiražējams, lai pasaule brīnās un pērk? Kamēr vārds «tirgotājs» mums būs lamuvārds, nekur tālu netiksim,» Māris saka un min piemērus, kur māka radīt un māka tirgot ir veiksmīgs tandēms, - Aerodium, Stenders, Jaunais Rīgas teātris.
Salauzt ledu
Rīgā dziju veikalu netrūkst, taču Ozoliņi tos dēvē par kolēģiem un stāsta, ka atšķiršoties ar nelielām dzijas partijām, lielāku piedāvājuma apriti, arī zīmolu dzijām, par kurām jau tagad veikalā ieklīdušas tūristes - adītājas no Anglijas, Zviedrijas, Norvēģijas - saka: «O!», jo pasaulē populāru brendu cenas te ir uz pusi lētākas. Par spīti telpām Vecrīgā, Hobbywool gan negrasās izpatikt tūristiem vien, tomēr Ieva atklāj, ka uzņēmumam jau top angliskā mājaslapas versija un plānots dziju ārzemju klientiem piegādāt arī pēc pasūtījuma. Hobbywool tirgo gan igauņu krāsotu vilnu, gan Limbažu tīnes dzijas, bet sadarbības iedibināšana ar ārzemju ražotājiem gan bijusi pārbaudījums. «Neviens realizācijai neko nedod, viss ir jāpērk. Daudzi prasa - vai jums te, krīzes Latvijā, tās dzijas kāds pirks? Daudzviet arī lietuviešu kolēģi diemžēl sabojājuši iespaidu, līdz galam nenoslēdzot līgumus vai pasūtot preci, bet to nenopērkot. Daudzi arī mūs tāpēc uzskata par žipčikiem,» Ieva skaidro. Ledu gan izdevies salauzt, panākot kvalitatīvā Šveices zīmola Lang Yarns uzticību. Tad sekojuši arī citi.
Bodīti atrod daudzi vietējie adīšanas entuziasti, tomēr, runājot par jaunu veikalu atvēršanu, Ozoliņi raugās uz citām valstīm. Latvijā vēl jānostiprinās, vasarā atkal plānota pasākumu un tirgošanās tūre uz lielākajām pilsētām. «Ja, biznesu sākot, mums nebūtu bijis mājaslapas, čempionāta un cilvēku, kas jau prasīja: «Nu, kad jums būs tas veikaliņš?», mēs, iespējams, kādā brīdī atmestu ar roku,» Ieva atceras izmisuma brīžus. Lai gan Ozoliņi uzņēmējdarbībā nav iesācēji, viņi atzīst, ka mazajam biznesam sākums ir grūts, tāpēc daudziem nolaižas rokas. Patlaban Hobbywool attīstības plāns izdevumu ziņā ir «ne pa labi, ne pa kreisi», arī paši Ozoliņi dzīvojot ekonomiskā, darba ziņā ļoti noslogotā režīmā, bet ir bruņojušies ar pacietību un teic - krīze māca mainīties.