Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šis jautājums aktualizējies pēc Visu Latvijai!-TB/LNNK iesniegtā Darba likuma grozījumu projekta, kas ļoti ierobežotu iespēju darba devējam prasīt svešvalodu zināšanas. Komisijas priekšsēdes vietniece Silva Bendrāte (Vienotība) stāsta, ka, skatot nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus, neesot bijuši pārliecinoši argumenti, kas apliecinātu problēmu. «Visi bija vienisprātis, ka latviešu valodas pozīcijas ir jāstiprina, bet jautājums, kā tas attieksies uz privātajiem uzņēmumiem,» stāsta S. Bendrāte. Proti, ļoti skeptiski vērtējama esot iespēja ietekmēt privāto uzņēmumu darbinieku atlases principus, taču komisijas sēdē izrādījies, ka problēmas šajā ziņā esot arī valsts sektorā. Šis jautājums komisijā tuvākajās nedēļās vēl tikšot apspriests, pēc tam kad būs izpētīta situācija.
VL-TB/LNNK pārstāvja Dzintara Rasnača teiktais liecina, ka, viņaprāt, likuma grozīšana būtu atbalstāma, tomēr galvenais akcents esot jāliek uz Valsts darba inspekcijas kapacitātes celšanu, jo Darba likums jau tagad paredzot diskriminācijas aizliegumu. Gadījumos, kad krievu valodas zināšanas tiek prasītas, piemēram, metinātājiem, masieriem, mežstrādniekiem, esot «skaidras lingvistiskās diskriminācijas pazīmes». Tiesa, likumā lingvistiskā diskriminācija nav minēta un arī Labklājības ministrijas interpretācijā likums neaizliedz prasīt svešvalodu zināšanas.