Rožains plāns

Eksperti Dienai Nacionālajā attīstības plānā (NAP)izvirzītos mērķus raksturo kā pasakainus un nereālus. Labklājības ministrija nesaprot, kā tie iegūti. Demogrāfi ir vienkārši neizpratnē. Tā NAP autori plāno, ka 2020. gadā Latvijā uz vienu sievieti dzims 1,97 bērni (2010. gadā dzima 1,17 bērnu). Pareģojums vairāk nekā rožains. Ņemot vērā, ka tas ir aptuveni tikpat, cik patlaban nāk pasaulē četrās Eiropas Savienības dzimstības lielvalstīs Īrijā, Francijā, Zviedrijā un Lielbritānijā. NAP plāna īstenošana sāksies ātrākais 2013. vai 2014. gadā, bet atbilstoši tajā izvirzītajam mērķim Latvijā jau 2014. gadā būtu jādzimst 1,49 bērniem uz sievieti - līdzīgi kā pašlaik vidēji ES. Viens, ja tā likteņa labvēlības dēļ arī notiks, tas nebūs NAP nopelns, jo NAP tajā gadā būs tikai sācis darboties. Divi, tas uzskatāmi parāda, ka NAP autori prognozes veido, nevis izejot no plānā paredzētās politikas, nevis kā noteiktu iedarbinātu instrumentu darbības sekas, bet no zila gaisa. Līdzīgi ar milzīgo cilvēku skaitu, ko NAP autori plāno atgriežamies Latvijā. Uz kāda punkta pamata? Vai Latvija sasniegs Īrijas, Vācijas, Zviedrijas dzīves līmeni? Nākotnes paredzēšana nav pateicīgs darbs, tomēr eksperti, lai cik optimistisks būtu NAP, neredz tos instrumentus, kas cilvēkiem liks atgriezties. NAP autoriem kurpe spiež - neesot bijis laika. Tāds nopietns jautājums - vai valstij ir vajadzīgs vēl viens steigā uzcepts plāns?