To daudzi izliekas neredzam, bet daudzi arī cenšas palīdzēt.†Tradicionāli tiek uzskatīts, ka kaķus baro pensionāri, vecas sieviņas, kas†saskarsmē ar nelaimīgajiem dzīvniekiem gūst patīkamas emocijas no abpusējas pieķeršanās, no apziņas, ka spēj palīdzēt kādam, kam klājas slikti. Sabiedrība pret†kaķu†barotājiem izturas dažādi, bieži nesaprotot, kā var izšķiest pūles un līdzekļus bezpajumtes kaķu labā,†ja†trūkumā dzīvo tik daudz cilvēku.
Piepildīts sapnis
Jau 11 gadus pazīstu sirmo vīru, kas katru rītu dodas barot savas mājas kaķu koloniju. Minči kā pēc pulksteņa gaida viņu pie durvīm. Netālu no pagraba durvīm Nikolajs Ančevskis saliek šķīvīšos kaķu konservus un ielej bļodiņā siltu pienu. Kad kaķi paēduši, viņš savāc traukus un dodas uz pagrabu. Tur barību atkal saliek traukos, lai kaķiem būtu iespēja paēst arī dienā. Blakus ir ūdens trauks.
Kā Nikolajam radās doma palīdzēt minčiem? Viņš smej - vecumdienās esot piepildījis bērnu dienu sapni: «Man vienmēr gribējās kaķi, bet bērnībā mums bija mazs dzīvoklītis Buļļu ielā un mamma neļāva. Pēc tam 53 gadus strādāju par šoferi, visu laiku biju darbā, bet doma, ka vajadzētu kaķi, neatstāja. 1980. gadā pārnācām dzīvot šeit. Aizgāju pensijā, un no Ulbrokas atvedām rudo Ričardu. Pēc tam ģimenē ienāca vārgulītis Baltiņš, kuru kāds Ziemassvētkos bija izmetis pie mūsu mājas. Tagad abi runči ir diži draugi.» Koļa apgalvo, ka abi kaķi ar savām strāvām ārstējot viņa un sievas vecuma ligas. Mājas kaķi dzīvoja lepni, bet tie uz ielas? «Sāku nest ēdienu septiņiem kaķiem, kuri mita mājas pagrabā. Pa šiem gadiem daudzi ir nākuši klāt, daudzi pazuduši, dažus sterilizējām. Taču pieci seši kaķi lejā ir vienmēr.»
Vai mājas iedzīvotāji neiebilst pret Koļas darbošanos? «Pret ko lai iebilstu? Ēdiena pārpalikumi nekur nemētājas, visu savācu, iztīru. Kaķi ir veselīgi, izķer pagrabā žurkas. Palīdzību nevienam neesmu prasījis. Pats par savu naudu sterilizēju, ārstēju, baroju. Nelabvēļu mums nav. Labāk lai šie ielas kaķi ir kopti un veseli, nevis izģinduši slimību perēkļi.» Nikolajs ar sievu Skaidrīti iztiek no pensijas, bet par dzīvi nesūdzas. Sirmais vīrs atzīst, ka šis ir darbs bez brīvdienām un svētkiem, taču «iesākts ir, es jūtos atbildīgs par viņiem, un gan jau kāds tur augšā gādās arī par mums, jo ne labais, ne sliktais nepaliek bez sekām».
Rindas jo garas
Rīgas domes Mājokļu un vides pārvaldes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa lēš, ka Rīgā pašlaik varētu būt ap 200 000 bezsaimnieka kaķu. Pašvaldība ir gandarīta par brīvprātīgu cilvēku atbalstu šajā jomā un arī pati dara, ko var: kopš 2005. gada atvēl naudu programmai Noķer - sterilizē - atlaiž. Ielas kaķus izķer, nogādā veterinārajās klīnikās, sterilizē†un atlaiž atpakaļ ierastajā vidē.
2011. gadā Rīgas dome šai programmai piešķīrusi Ls 29 000. Par šo summu var sterilizēt ap 1000 kaķu, kas faktiski ir piliens pilsētas kaķu jūrā. Pērn Mājokļu un vides departaments tieši no vecāka gada gājuma iedzīvotājiem saņēma ļoti daudz iesniegumu ar lūgumu turpināt sterilizēšanas programmu. Taču Lana Puntusa stāsta, ka ierobežotā finansējuma dēļ pērn tika sterilizēti tikai 836 kaķi, tāpēc šogad sterilizē pārējās kaķenes kolonijās, kas tika pieteiktas 2010. gadā. Šogad jau sterilizēti 800 kaķu. Programmas kontā palikuši ap 10 000 latu, tātad kādu laiku sterilizāciju vēl turpinās. Taču kaķu aprūpētājiem jārēķinās, ka šogad pieteiktajiem dzīvniekiem rinda var pienākt tikai 2012. vai pat 2013. gadā. Savukārt ārpus rindas sterilizē kaķus, kas dzīvo bērnudārzos, slimnīcās un publiskās vietās.
Jauna kārtība
Pērn ieviesta jauna kārtība, kā pieteikt savas kolonijas kaķus sterilizācijai. Jāvēršas ar iesniegumu RD Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53, 5. stāvā. Tur saņemsiet veidlapu, kurā jānorāda pieteicēja adrese, kontakttālrunis, adrese, kur aprūpējamie kaķi mīt. Departamentā apkopo iesniegumus un rindas kārtībā kaķu ķērāji sazinās ar dzīvnieku aprūpētājiem. Dzīvniekus nogādā klīnikā. Slimos eitanizē, pārējos sterilizē. Nākamajā dienā ķērāji nogādā kaķus atpakaļ dzīves vietā. Viens cilvēks var lūgt veikt divu paša dzīvnieku bezmaksas sterilizāciju vai eitanāziju. Pakalpojuma saņemšanai jāuzrāda dokuments, kas apliecina trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu.