Tomēr saskaņā ar pašreizējo konvenciju pirmo reizi vārdu «f**k» britu sabiedriskajā televīzijā lietojis teātra kritiķis un britu Karaliskā nacionālā teātra repertuāra padomnieks Kenets Tainens 1965. gadā. BBC saņēma daudzu sašutušu skatītāju sūdzības un pārmetumus no politiķiem, tā ka galu galā raidorganizācijai vajadzēja oficiāli atvainoties. Tainena rīcība nebija nejauša, jo cīņa pret cenzūru bija viens no viņa dzīves pastāvīgajiem motīviem (viņš, piemēram, uzveda lugu Ak! Kalkuta!, kurā pirmo reizi uz Lielbritānijas teātra skatuves aktieri bija redzami pilnīgi kaili).
Britu piemērs nav nejaušs. Ikviens, kuram gadījies redzēt BBC raidījumus, būs pamanījis, cik daudzos no tiem dalībnieki brīvi lamājas. «F**k» tajos bieži (bet ne vienmēr) tiek slāpēts ar pīkstienu, bet daudzi citi «vulgārismi» netiek cenzēti. Tā nav ne universāla parādība, ne ideāls, un katra sabiedrība pati nosaka, cik brīvi tā ļauj sabiedriskajos medijos izteikties. Turklāt būtībā britu televīziju ierobežo līdzīgs aizliegums, kāds ir Latvijā, proti, ka rupji izteikumi tajā var parādīties tikai vēlā vakara stundā, kad bērni ir aizgājuši gulēt.
Lielbritānijā, cik var saprast, bērni iet gulēt par stundu agrāk nekā Latvijā. Tomēr man ir aizdomas, ka Kārļa Streipa atlaišana no LTV nav saistīta ar to, ka viņš pateica vārdu «mauka», kamēr Latvijas bērni vēl bija nomodā. Par to man liek domāt tas, ka 2005. gadā darbu LTV nācās pamest Rihardam Bargajam pēc tam, kad raidījumā 100 g kultūras kopā ar Agnesi Krivadi un Edmundu Frīdvaldu viņi bija apsprieduši iespēju, ka prezidente varētu sniegt publisku «vairošanās paraugstundu». Kā analoģija nāk prātā humoristiski intelektuālais BBC raidījums QI, kurā uz jautājumu, ko karaliene dara pēc Ziemassvētku launaga, pastāvīgais raidījuma dalībnieks atbildēja: «*****» (http://www.youtube.com/watch?v=AjB_f9E1l74 ). Nezinu, vai joks bija gaumīgs, bet atlaists neviens netika. Starp citu, šī raidījuma radītājs ir Džons Loids, kurš 80. gados producēja populāro un, var teikt, nežēlīgo politiskās satīras raidījumu ar gumijas leļļu piedalīšanos - Spitting Images. Latviešu sabiedriskās televīzijas politiskā leļļu šova versija Jaunās dainas 90. gados bija bezzobaina un kaut kādu iemeslu dēļ ātri tika atcelta.
Tā ka gribas uzdot jautājumus ne tik daudz par konkrēto «Streipa gadījumu», bet par sabiedrisko televīziju Latvijā. Vai «sabiedrisks» nozīmē atkarīgs un bailīgs? Negribētos, ka LTV kļūst par dzīvu galertu, kas sasparojas vienīgi, lai atbrīvotos no kāda kaula, kas tajā nejauši nokļuvis.