Ne tikai cipargalva
Arhivārs, ne arhivārs? Pirms pirmajām darba pārrunām Deniss mēģināja atcerēties nosaukumu aktuāra nodarbei, kas vēlāk kļuva par viņa ikdienu. Šo interesanto darba piedāvājumu apdrošināšanas sabiedrībā Rīgas fēnikss - dzīvības apdrošināšana (tagadējā Ergo Latvija dzīvība) Deniss saņēma ar Latvijas Universitātes starpniecību, kurā tolaik studēja. Viņš bija izvēlējies tobrīd jaunu specialitāti - matemātiķis statistiķis. «Skolā mācījos ļoti labi, viss padevās bez īpašas piepūles. Nevarētu teikt, ka matemātika īpaši patika, bet es to kā nozari cienīju. Likās, ka ar to var taisīt labu karjeru. Man gan nekad nav gribējies kļūt par matemātiķi tādā izpratnē, kā cilvēki domā, - zinātnieks, kas nodarbojas tikai ar teoriju,» Deniss stāsta. Studiju programmā solītās matemātikas saistības ar praktisko izmantojumu gan nedaudz pietrūka, tāpēc Deniss sāka meklēt darbu, kas to varētu sniegt, un nokļuva Rīgas fēniksā.
Pretēji tagadējiem studentiem, kas jau mācoties gūst nelielu ieskatu aktuāra darba pamatos, Denisam toreiz par to un par apdrošināšanas jomu kopumā bija visai vājš priekšstats, tāpēc jāsāk bija no nulles. «Protams, firmai bija liels risks ņemt darbā šādu cilvēku bez zināšanām, bet, no otras puses, citu variantu vienkārši nebija. Gatavu speciālistu vēl tagad ir ļoti grūti dabūt, bet tolaik bija vēl grūtāk,» Deniss atceras.
Aktuārs ir specifiska profesija. Tas ir analītiķis, kas mēģina prognozēt demogrāfisko procesu attīstību un kompānijas rādītājus, jo apdrošināšana ir ilgtermiņa bizness, kurā kalkulācijas un prognozes jāveido 15-20 gadiem, skaidro Deniss. Lai gan nepieciešamība paredzēt, menedžēt riskus un analizēt ir jebkurā biznesā, aktuāri kā atsevišķa «kasta» vēsturiski izveidojušies tieši apdrošināšanā. Deniss pats šo profesiju apguva strādājot un ar kolēģu palīdzību. «Uzdevu daudz jautājumu, šķiet, ka dažiem kolēģiem ar to biju apnicis,» viņš smaida un atceras, ka ar laiku sācis redzēt arī nepilnības un uzlabojamas lietas. «Dažiem varbūt biju labs, dažiem varbūt ne, bet neviens nevarēja teikt, ka man nav sava viedokļa.»
Atpirka jau kā vadītāju
No aktuāra palīga izaudzis par aktuāru, pēc pieciem darba gadiem Deniss nolēma, ka kaut ko dzīvē grib mainīt, un pieņēma piedāvājumu strādāt apdrošināšanas sabiedrībā Parex dzīvība, kas bija tikko nodibināta. «Būvēt kaut ko no jauna - tas ir pavisam cita veida izaicinājums,» viņš saka un piebilst, ka šī pieredze bijusi kā solis uz tālāko izaugsmi. Tomēr tajā laikā - pirms trim gadiem - tirgus mutuļoja un Ergo, veidojot jaunu vadības komandu, «atpirka» Denisu atpakaļ. «Aktuāra amatā es vairs nebūtu atgriezies,» viņš pats teic. «Bet te bija pavisam kas cits - ne tikai runājot par amatu un algu, bet arī par darbības lauku.»
Deniss ir valdes loceklis Ergo apdrošināšanas sabiedrībās visā Baltijā, atbild par dzīvības un veselības apdrošināšanu, pensiju fondiem un investīcijām. Uzņēmuma struktūra ir ļoti sazarota, tāpēc Denisa vadošo amatu līkločiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav viegli izsekot, tie arī ik pa laikam mainās. Darba ir daudz, un reti kura nedēļa paiet tikai Rīgā, jo jādodas komandējumos uz kaimiņvalstīm vai Vāciju, kur atrodas Ergo mātesuzņēmums. Tempa dēļ Denisam pat īsti neesot laika domāt par to, vai, vadītāja krēslā esot, nepietrūkst aktuāra matemātisko vingrinājumu. Tomēr savu izvēli viņš nenožēlo. «Kad tad vēl to darīt, ja ne tad, kad esi enerģijas pilns? Man patīk piedalīties stratēģiskos uzņēmuma procesos, patīk uzņemties atbildību.» Mīnuss gan ir grūtības ar brīvā laika plānošanu. Skolas laikā ar labiem panākumiem praktizēto boksu (Deniss pat piedalījās Latvijas čempionātā) tagad nomainījuši komandu sporta veidi, bet vislabprātāk viņš atpūšas, kopā ar ģimeni ceļojot.
Negrib stagnēt
Liels izaicinājums ir darbs ar padotajiem, Deniss atzīstas, jo īpaši tāpēc, ka Baltija ir trīs dažādas tautas un mentalitātes, tādējādi arī komunikācija uzņēmumā katrā valstī jāveido mazliet atšķirīgi. Atšķiras arī apdrošināšanas tirgi - gan attīstības pakāpē, gan izpratnē par lojalitāti, vērtībām. Igaunijā tirgus līdz šim bijis stabilāks un ar mazāku konkurenci, Latvijā un Lietuvā sāncensība ir sīvāka un ir vairāk sabiedrību ar vietējo kapitālu. Arī apdrošināšanas nozarei krīze gan nav gājusi gluži secen, lai gan Deniss spriež, ka, iespējams, tieši aktuāru konservatīvā piesardzīguma, spējas izvērtēt riskus un prognozēt nākotni dēļ zaudējumi nav tik lieli, cik, piemēram, bankām. Problēma gan ir apjomu kritums, jo apdrošināšana patlaban nav daudzu cilvēku prioritāte. Deniss stāsta, ka pie mums arī vēl garš ceļš ejams, lai iedzīvotāju izpratne un attieksme pret apdrošināšanu būtu līdzvērtīga Rietumeiropas valstīm. Virzīties pa šo ceļu ir viens no Denisa mērķiem. «Gribētos arī, lai mūsu veselības aprūpes sistēma tiktu sakārtota valsts līmenī, lai tā būtu visiem pieejama. Redzu, ka šeit liela loma varētu būt arī veselības apdrošināšanai,» Deniss iezīmē. Viņš gan pieļauj, ka tālākā nākotnē pats personīgi varētu gribēt darbības nozari pamainīt, lai arī patlaban līdz apnikumam vēl tālu. «Protams, gribētos, lai nebūtu garlaicīgi - lai bizness attīstās. Es nevaru sevi iedomāties stagnējošā uzņēmumā vai jomā,» Deniss saka.