Saprašanās

Paldies, Gundega! Jūsu rakstītais gramatās un šeit man vienmēr iedvesmo, liek domāt un izdomāt, un pārdomāt utt.! Paldies!

Ja visi žetoni, ko vismaz domās esmu devis Gundegai par viņas spīvo un sparīgo rakstīšanu, savāktos kopā, varētu kādu modernu skulptūru uzbūvēt. Nu ir rut džive , un pretrunas, un spāe, un spīts un pat riebums. Viss kopā. Kā dzīvē.

Jau sen tāda sajūta, ka šajā valstī joprojām tiek darīs viss, lai saglabātu vienīgi ierēdniecību, administrācijas daudzskaitlīgās ( nevienam absolūti nevajadzīgās, jo traucējošas ik uz soļa) funkcijas ar lielām algām. Šī siena ir no dzelzsbetona, tā nav sagāžama. Neticu, ka regulārajos un dārgajos komandējumos, kuros brauc jau pieminētie, viņi nebūtu "pamanījuši", ka jebkurā civilizētā valstī viss ir mūsu skatījumā ar kājām gaisā, jo ierēdņi KALPO inteliģencei, radošiem māksliniekiem vai pasniedzējiem. Un pirmā lieta ir tā, ka pēdējiem ir JĀUZTICAS, jo, lai cik tas arī smieklīgi neizklausītos, mums ir sava darba fanātiķi, kuri strādā galvas nepacēluši un naudas daudzuma izmaiņas makā nepamanījuši, arī tad, kad nav ko ēst...Lūk, šie tad arī ir tie, kurus nepārtraukti pārbauda, māca tie, kas paši nemāk NEKO, manipulē un pazemo visnejēdzīgākā veidā. Vai jādomā, ka ne soli neesam attālinājušies savās galvās no okupācijas režīma domāšanas? Domāju, ka iemesls ir tas, ko minēju sākumā: neparko neko nemainīt, saglabāt savas vietas par jebkuru cenu, apvienoties un nepadoties, jo tie "rukātāji", kuri bez sava darba nespēj dzīvot, ir pilnīgi vientuļnieki, spilgtas personības, kuras nolikt uz ceļiem ir viens spļāviens betona mūrim... Nu tad arī spļaujam, liekam uz ceļiem un triumfējam par savām nebeidzamajām "uzvarām". Par cik necerējām uz atmodu un komunisma galu, tomēr tas notika, ir jautājums tikai viens: kad notiks šis pilnīgi nepieciešamais apvērsums mūsu galvās, lai kakla kungi darīto to, kas vajadzīgs sabiedrībai, bet nevis otrādi.

Citāts no šī raksta - Sabiedrība rej pret kultūru, tak pirmais, ko darīja emigranti trimdas gados, bija nacionālās identitātes saglabāšana. Nevis caur asinsdesu, bet lugām, mūziku, mākslu. Kāpēc to nevar iestāstīt Repšem, Dālderim? Dārgā Gundega, pirmajos divos teikumos jūs pārstāstat paša Dāldera teikto, tādēļ nākamais teikums ir pretrunā ar iepriekšējo. Vēl Dālderis teica tā : pat kara laikā darbojās opera un orķestris! Es viņu aizstāvu, jo šajā krīzes laikā kultūras dzīvē nekas nav apstājies, teātri, izdevniecības strādā, koncerti notiek. Spīķeros kultūras dzīve mutuļo. Dālderis izvedīs kultūru caur krīzei, lēni un prātīgi, un es viņam ticu. Un pateikšu paldies!